Raimonds Pauls

"Rakstot mūziku, vienmēr esmu vadījies no intuīcijas, jūtot, ko skatītājs un klausītājs no manis gaida. Esmu atklausījies pārmetumus, ka mēģinu izpatikt publikai, speciāli vienkāršojot savus gabalus. Nezinu, es vienkārši strādāju savā žanrā. Man patīk, ja koncertā dziedātājs vai aktieris nodzied dziesmas pirmo pantiņu, bet tālāk dzied zāle. Tad jūtu – esmu sasniedzis savu mērķi, dziesmas ir aizgājušas līdz klausītājam."

"Reizē ar savas mūzikas popularitāti esmu ieguvis arī ienaidniekus – mani darbi esot pārāk sentimentāli un lipīgi. Taču es zinu, ka visi cilvēki pamatā ir sentimentāli, tikai viens to izrāda, bet otrs ne. Ja tā nebūtu, viņi manas dziesmas nedziedātu. Bet dzied."

Raimonds Pauls

Izcilākais latviešu populārās mūzikas komponists, pianists, aranžētājs, diriģents, producents Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī strādnieku ģimenē. Kopš 4 gadu vecuma apgūst klavierspēli (Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā), vēlāk privāti mācās pie profesora Valerija Zosta, pedagoģēm Emmas Eglītes un Jutas Daugules. 1946. gadā iestājas E. Dārziņa mūzikas skolā, paralēli mācoties Rīgas pilsētas 7. pamatskolā, kur spēlē pavadījumus mākslas vingrotājiem, korim, uzstājas koncertos un citos sarīkojumos, kopš 14 gadu vecuma spēlē klavieres dažādos deju ansambļos, apgūst improvizācijas mākslu un džeza ābeci, sāk komponēt. Absolvējis dārziņskolu, 1953. gadā Pauls iestājas LVK klavieru nodaļas Hermaņa Brauna klasē, kuru beidz 1958. gadā. Kopā ar Konservatorijas kursabiedru Egilu Švarcu 1956. gadā izveido Rīgas Radiofona estrādes sekstetu, šī gada aprīlī Radio ieskaņota pirmā Paula dziesma Nenosūtītā vēstulīte, kā arī pirmie instrumentālie skaņdarbi. 1957. gadā kopā ar sekstetu Pauls kļūst par Rīgas estrādes orķestra (diriģents Ringolds Ore) mūziķi, pēc LVK beigšanas viņu pieņem darbā Latvijas Filharmonijā par koncertmeistaru, paralēli komponē. 1961. gadā par ciklu Portreti iegūts laureāta nosaukums jauno komponistu daiļdarbu skatē Maskavā. Pauls izveido jaunu radošo kolektīvu – instrumentālo trio (Pauls – klavieres, Aivars Timšs – kontrabass, Haralds Brando – sitaminstrumenti), kam sacer vairākus nozīmīgus džeza stila skaņdarbus, ciklus un svītas. Tas mudina skaņradi atkal uzsākt studijas Konservatorijā, šoreiz Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē (1962–1965). 1962. gadā Pauls tiek iecelts par Profesionālās izglītības kultūras nama orķestra Darba rezerves vadītāju. 1962. gadā top pirmoreiz mūzika teātra izrādei (Miks un Dzilna Drāmas teātrī), 1964. gadā Pauls rada pirmo skaņuceliņu pilnmetrāžas mākslas filmai (Aloiza Brenča Līdz rudenim vēl tālu). 1963. gadā sacerēts pirmais balets – Kubas melodijas. Paralēli radio tiek ieskaņotas liriskas estrādes dziesmas. 1964. gadā Pauls kļūst par Rīgas Estrādes Orķestra muzikālo vadītāju, galveno diriģentu un vienlaikus pianistu. Kopš 1967. gada Latvijas (PSR) Komponistu Savienības biedrs. 1969. gadā iznāk pirmā Raimonda Paula skaņuplate Tev, mana labā, sešdesmito gadu beigās pirmais komponista starptautiskais hits Zilie lini (Siņij ļon) Larisas Mondrusas priekšnesumā padara Paula vārdu slavenu visā toreizējā PSRS. Kopā ar REO Pauls uzstājas Somijā, Ungārijā, Polijā, VDR, PSRS republikās, 1969. gadā plūkti lauri Prāgas starptautiskajā džeza festivālā un festivālā Cilvēks un jūra Rostokā (VDR). 1971. gadā Pauls aiziet no darba REO, lai dibinātu savu vokāli instrumentālo ansambli (kopš 1974. gada nosaukums Modo), kas 1973. gadā kļūst par Latvijas Filharmonijas kolektīvu, top arī pirmās kora dziesmas. Ar Modo tiek sagatavota virkne koncertprogrammu, notiek koncerti pa PSRS un ārzemēs, 1976. gadā ar Paula Mēmo dziesmu Nora Bumbiere izcīna 2. vietu Sopotas festivālā (Polijā). Septiņdesmito otrajā pusē Paula dziesmas sāk dziedāt krievu estrādes zvaigznes (Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs u.c.) – 1981. gadā notiek pirmais viņa solokoncerts Maskavā, kam seko regulāras uzstāšanās Krievijā u.c.. 1978. gadā viņš pamet Modo, gadu vēlāk kļūst par Latvijas Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejas muzikālo kolektīvu (radio kora, simfoniskā orķestra un Latvijas TV un Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra) māksliniecisko vadītāju (līdz 1982. gadam). Strādā par pasniedzēju Latvijas Valsts Konservatorijā – vada džeza improvizācijas klasi (1980–1983). Kopš 1981. gada pievēršas arī bērnu mūzikai, komponējot Em. Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu korim, kļūst par radio bērnu vokālā ansambļa Dzeguzīte koncertmeistaru un dziesmu autoru. 1981. gada rudenī Pauls ar dziedošo aktieri Imantu Skrastiņu dodas koncertturnejā pie ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem ASV un Kanādā, uzstājoties arī slavenajā Kārnēgīhollā. No 1982. gada Pauls ir Latvijas Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejas mūzikas raidījumu galvenās redakcijas galvenais redaktors, no 1985. gada – mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors. Pēc viņa iniciatīvas pie Latvijas TV un Radio estrādes mūzikas orķestra Radiofonā izveido grupu Remix (1985), kam dziesmas komponē arī Pauls. 1984. gadā viņu izvēl par Latvijas PSR Komponistu Savienības valdes sekretāru. R. Pauls paralēli savai muzikālajai darbībai ir bijis LPSR Augstākās padomes deputāts. 1986. gadā pēc Paula iniciatīvas izveidots Vissavienības jauno dziedātāju festivāls Jūrmala, kas deviņdesmitajos transformējas par starptautisko jauno dziedātāju konkursu Jaunais vilnis. 1988. gadā komponists iecelts par Latvijas PSR Valsts Kultūras komitejas priekšsēdētāju, no 1989. līdz 1993. ir Latvijas kultūras ministrs. Ir Lielās mūzikas balvas dibināšanas iniciators. 1993–1998 Pauls ir Valsts prezidenta padomnieks kultūras jautājumos, paralēli (1993–1995) strādā par Latvijas Radio bigbenda galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. Kopš 1998. gada ir LR Saeimas deputāts. Ir Triju zvaigžņu ordeņa komandieris (12.04.1995) un Lielās mūzikas balvas‘1994 laureāts (par dzejas izrādi Visi koki Dieva doti, koncertu Svinga laiks un kompaktdisku Ziemassvētkos). Neapšaubāmi viens no slavenākajiem Latvijas komponistiem, kura mūzikā savienojas latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementi ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku. Pēc sešdesmito gadu spožās džeza pianista un komponista karjeras, Raimonds Pauls par savu galveno izteiksmes formu izraudzījies dziesmu, vienlaikus spēdams savas skaņraža fantāzijas attīstīt arī plašos muzikāli skatuviskos darbos – mūziklos un dziesmuspēlēs. Spožs savu darbu interprets pie klavierēm; ar neticamu intuīciju apveltīts producents, kas savām dziesmām spēj atrast allaž jaunus talantus; nenogurstošs darbarūķis, radot arvien jaunas koncertprogrammas!

GALVENIE DARBI MUZIKĀLAIS TEĀTRIS 1963 Kubas melodijas, baleta viencēliens • Librets un horeogrāfija – Valentīns Bļinovs • Pirmizrāde 23.09.1963. LNO • Lomās: Janīna Pankrate, Aija Baumane, Valentīns Bļinovs, Aleksandrs Lembergs 1977 Pāri, kas dabonas, dziesmuspēle • Librets – Marga Tetere pēc Annas Brigaderes lugas • Pirmizrāde 02.09.1977. Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā • R Marga Tetere • Horeogrāfija – Janīna Pankrate • Lomās: Vilnis Rakstiņš, Ramons Kepe, Renāte Šteinberga, Aina Bajāre, Astra Krēsliņa u. c.• Atkārtots iestudējums brīvdabas estrādēm 1987 ar nosaukumu Lielais loms • Pirmizrāde 16.06.1987. 1979 Māsa Kerija, mūzikls • Librets – Kārlis Pamše pēc Teodora Dreizera romāna motīviem • Pirmizrāde 21.02.1979. Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā • R Kārlis Pamše • Horeogrāfija – Janīna Pankrate • Aranžējums – Vitālijs Dolgovs, Jāņa Kaijaka redakcija • Lomās: Renāte Šteinberga, Astra Krēsliņa, Edgars Zveja, Jēkabs Krēsliņš u.c. • Krievu trupā pirmizrāde 25.05.1979. • Lomās: Žanna Gļebova, Albīna Kožikova, Leonīds Rimars, Vladimirs Potapovs u. c. • Atkārtots iestudējums 2000. gada martā Rīgas Krievu drāmas teātrī • R Genādijs Trostjaņeckis • Lomās: Veronika Plotņikova, Marija Naumova, Aleksejs Škatovs, Oļegs Teterins, Arnis Līcītis • Atkārtots iestudējums Nacionālajā teātrī 2008 • Pirmizrāde 22.05.2008 • R Gaļina Poļiščuka • Lomās: Dita Lūriņa, Marija Bērziņa, Mārcis Maņjakovs u.c. 1979 Vitrāžas, baleta miniatūra • Librets, iestudējums – Aleksandrs Lembergs • Pirmizrāde 29.10.1979. LNO • Lomās: Larisa Tuisova, Lora Ļubčenko, Lita Beire, Inese Dumpe u.c. 1979 Ritmi, ritmi, ritmi, baleta miniatūra • Librets, iestudējums – Aleksandrs Lembergs • Pirmizrāde 29.10.1979. LNO • Lomās: Larisa Tuisova, Lora Ļubčenko, Lita Beire, Inese Dumpe, Viesturs Jansons, Aivars Lembergs u.c. 1982 Nāc pie puikām, diskomūzikls • Librets – Gunārs Pelēkais pēc E. Ņizjurska stāsta • Dziesmu teksti – Jānis Peters • Pirmizrāde 09.06.1982. Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā • R Oļģerts Dunkers • Horeogrāfija – Janīna Pankrate • Aranžējums – grupa Dālderi • Lomās: Ivars Puga, Ramons Kepe, Juris Pučka u.c. • Krievu trupā pirmizrāde 15.05.1983. 1987 Vella būšana, mūzikls • Librets, dziesmu teksti – Jānis Jurkāns • Pirmizrāde 18.02.1987. Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā • R Romāns Grabovskis 1995 Meža gulbji, mūzikls • Librets – Māra Zālīte pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas • Pirmizrāde 15.11.1995. Dailes teātrī • R Arnis Ozols (spēlēta 61 izrāde, pēdējā – 03.02.1997.) • Horeogrāfija – Tamāra Ēķe • Lomās: Andra Biseniece, Laine Ligere, Gundars Vētra, Artūrs Skrastiņš u.c. • Atjaunota uzveduma pirmizrāde 16.09.2005. • R Valdis Liepiņš, Rēzija Kalniņa • Lomās: Ieva Pļavniece, Artūrs Skrastiņš, Valdis Liepiņš, Ivars Auziņš, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Lauris Dzelzītis, Lauris Subatnieks, Gundars Silakaktiņš, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš, Intars Rešetins, Pēteris Liepiņš, Katrīne Pasternaka u.c. 2000 Leģenda par Zaļo Jumpravu, mūzikls (modīgs mūzikls par fantastiskiem piedzīvojumiem un dramatiskiem notikumiem Anglijā un Latvijā 2 daļās) • Librets, dziesmu teksti – Guntars Račs • Pirmizrāde 10.06.2000. Dailes teātrī • R Valdis Liepiņš • Lomās: Gunārs Kalniņš, Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes Dailes teātra kursa studenti INSTRUMENTĀLĀ MŪZIKA 1964 Rapsodija klavierēm un vieglās mūzikas orķestrim 8’ 1962 Portreti, svīta vieglās mūzikas orķestrim 10’ 1965 Iespaidi, svīta instrumentālam džeza trio (klavieres, kontrabass, sitaminstrumenti) 14’ 1965 Dienvidu akvareļi, svīta saksofonam un instrumentālam trio 15’ 1965 Instrumentu parāde klavierēm un estrādes orķestrim 3’ 1966 Kalnu skices instrumentālajam trio 9’ 1967 Piecas improvizācijas latviešu tautasdziesmu garā instrumentālam trio 14’ 1967 Melnās krāsas, svīta klavierēm un vieglās mūzikas orķestrim 1970 Džeza ekspresijas solistiem un vieglās mūzikas orķestrim 14’ apm. 300 instrumentālu skaņdarbu, to vidū dziesmu instrumentālās versijas, tautas dziesmu apdares, versijas par pazīstamām tēmām, klasikas komponistu skaņdarbu apdares KORA MŪZIKA 1972 Trīs dziesmas korim un klavierēm (vokalīzes) 1980 Desmit latviešu tautasdziesmu apdares zēnu korim un klavierēm 1980 Piecas dziesmas zēnu korim un klavierēm • Teksts – Aspazija 1981 Baltās dziesmas zēnu korim un klavierēm • Teksts – Jānis Rainis 1984 Dziesmu cikls korim un klavierēm • Teksts – Jānis Peters 1985 Mazs, laimīgs zēns, desmit dziesmas zēnu korim un klavierēm • Teksts – Moriss Karēms • Tulkojums – Cecīlija Dinere (1994 jauktajam korim aranžējis Sigvards Kļava) 1985 Četras dziesmas mieram jauktajam korim • Teksts – Andris Vējāns 1986 Pērļu zvejnieks, cikls solobalsij, zēnu korim un orķestrim • Teksts – Jānis Peters 1987 Vītola stabules dziesmas, cikls solistam, bērnu korim ar klavieru pavadījumu • Teksts – Vilis Plūdonis 1987 Četras latviešu karavīru tautasdziesmu apdares jauktajam korim 1988 Ziemassvētku dziesmu apdares zēnu korim 1991 Pacel galvu, Baltā māt! solistam, korim un simfoniskajam orķestrim • Teksts – Jānis Peters • Aranžējums – Romualds Kalsons 1999 Liec galvu krusta priekšā, cikls tenoram un vīru korim ar baznīcas dziesmu grāmatas tekstiem 2008 Grezna saule debesīs jauktajam korim • Teksts – Inese Zandere • Pirmatskaņojums 3.07.2008. LU Lielajā aulā, ciklā Pasaules Saules dziesmas • Koris Kamēr..., diriģents Māris Sirmais Vēl: dziesmas (Vaidu pūce, Māte saule, Akmeņi Vidzemes jūrmalā, Tālavas taurētājs, Es viņai neko nepateicu, Mēs tavu ozolu gaismā u.c.) vīru un jauktajam korim; estrādes dziesmu apdares vīru un jauktajam korim MŪZIKA TEĀTRA IZRĀDĒM apmēram 40 lugām, to vidū 1962 Pēteris Pētersons, Man trīsdesmit gadu • Pirmizrāde 26.04.1962. Nacionālajā teātrī • R Pēteris Pētersons 1962 V. Andrijēvičs, S. Prokofjeva, Saslauku vecis • Pirmizrāde 20.05.1962. Valsts Leļļu teātrī • R Arnolds Burovs 1963 Gunārs Priede, Miks un Dzilna • Pirmizrāde 09.05.1963. Nacionālajā teātrī • R Alfrēds Jaunušans 1963 Bruno Saulītis, Četri muzikanti • Pirmizrāde 1963. Valsts Leļļu teātrī • R Arnolds Burovs 1966 Konstantīns Treņevs, Ļubova Jarovaja • Pirmizrāde 10.11.1966. Nacionālajā teātrī • R Alfrēds Jaunušans 1966 Eduards Radzinskis, Filma top • Pirmizrāde 11.03.1966. Dailes teātrī • R Pēteris Pētersons 1968 Zbigņevs Popravskis, Runčuks – Punčuks • Pirmizrāde 1968 Valsts Leļļu teātrī • R Tīna Hercberga • atjaunots 1998, pirmizrāde 12.09.1998. 1969 Rūdolfs Blaumanis, Velniņi • Pirmizrāde 1969. Valsts Leļļu teātrī • R Tīna Hercberga 1971 Jans Osica, Jans Viļkovskis, Ginjols Parīzē • Pirmizrāde 26.09.1971. Valsts Leļļu teātrī • R Tīna Hercberga 1973 Rūdolfs Blaumanis, Īsa pamācība mīlēšanā (liriski skati ar dziedāšanu un dejošanu 2 daļās) • Dramatizējums – Arnolds Liniņš • Pirmizrāde 04.06.1973. Dailes teātrī • R Arnolds Liniņš • Atkārtots iestudējums Dailes teātrī 2001 • Dramatizējums – Arnolds Liniņš, Kārlis Auškāps • Pirmizrāde 20.07.2001. Dzegužkalna estrādē, 01.09.2001. Dailes teātrī • R Kārlis Auškāps 1973 Kārlis Skalbe, Kaķīša dzirnaviņas • Librets – Laimonis Purs • Pirmizrāde 14.10.1973. Valsts Leļļu teātrī • R Tīna Hercberga • atjaunots 2000 1974 Ričards Brinslijs Šeridans, Atjautīgā aukle • Pirmizrāde 28.11.1974. Dailes teātrī • R Aleksandrs Viļkins 1975 Henriks Ibsens, Brands • Pirmizrāde 25.09.1975. Dailes teātrī • R Arnolds Liniņš 1975 Vladilens Lando, Jums, vecāki • Pirmizrāde 1975 Valsts Leļļu teātrī • R Pāvils Šenhofs 1976 Pauls Putniņš, Šausmas, Janka sācis jau domāt • Pirmizrāde 13.01.1976. Dailes teātrī • R Tīna Hercberga 1979 Arturs Konans Doils, Šerloks Holmss • Dramatizējums – Valentīns Skulme pēc A. K. Doila darbu un V. Džileta lugas motīviem • Dziesmu teksti – Jānis Peters • Pirmizrāde 03.11.1979. Dailes teātrī • R Kārlis Auškāps 1980 Ferdinands Brukners, Elizabete, Anglijas karaliene • Pirmizrāde 20.06.1980. Dailes teātrī • R Arnolds Liniņš 1982 Ādolfs Alunāns, Džons Neilands • Pirmizrāde 27.02.1982. Dailes teātrī • R Kārlis Auškāps 1984 Marti Larni, Ceturtais skriemelis • Pirmizrāde 1984 Valsts Leļļu teātrī • R Tīna Hercberga 1987 Pēteris Pētersons, Tikai muzikants • Pirmizrāde 28.05.1987. Nacionālajā teātrī • R Pēteris Pētersons 1991 Rutku Tēvs, Vella kalpi • Pirmizrāde 17.11.1991. Dailes teātrī • R Arnolds Liniņš, Juris Kalniņš 1991 Ķekatas, latviešu tautasdziesmu izlase • Librets – Tīna Hercberga • Pirmizrāde 1991 Valsts Leļļu teātrī • R Tīna Hercberga 1994 Vizma Belševica, Visi koki Dieva doti (dzejas un mūzikas kompozīcija) • Pirmizrāde 8.05.1994. Dailes teātra Mazajā zālē • R Kārlis Auškāps 1996 Dzidra Rinkule-Zemzare, Kā ruksītis ciemos gāja • Pirmizrāde 1996 Valsts Leļļu teātrī • R Tīna Hercberga 1998 Vladimirs Livšics, Irina Kačanova, Noslēpumainais hipopotams • Pirmizrāde 31.01.1998. Valsts Leļļu teātrī • R Tīna Hercberga 2000 Aleksandrs Dimā, Grāfs Monte Kristo • Dramatizējums – Arnis Ozols • Pirmizrāde 24.09.2000. Dailes teātrī • R Arnis Ozols 2001 Ādolfs Alunāns, Raimonds Pauls, Jānis Peters, Dāmu paradīze • Dramatizējums – Jānis Jurkāns • Dziesmu teksti – Jānis Peters • Pirmizrāde 15.12.2001. Liepājas teātrī • R Valdis Lūriņš • Horeogrāfija – Tamāra Ēķe 2002 Kabīrijas naktis (pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija motīviem) • Pirmizrāde 2002. gada oktobrī Rīgas Krievu drāmas teātrī • R Alla Sigalova 2005 Emīls Dārziņš, Raimonds Pauls, Jānis Jurkāns, Melanholiskais valsis • Librets – Jānis Jurkāns un Dž. Dž. Dzilindžers • Pirmizrāde 18.02.2005. Dailes teātrī • R Dž. Dž. Džilindžers 2006 Cits Šerloks Holmss, mūzikls pēc Artura Konana Doila darbu motīviem • Dziesmu teksti – Jānis Peters • Pirmizrāde 04.12.2006. Dailes teātrī • R Andris Bērziņš (Skat. 1979 – Šerlokss Holmss) 2006 Ādolfs Alunāns, Raimonds Pauls, Jānis Peters, Draudzes bazārs (dziesmuspēle) • Pirmizrāde 14. 09.2006. Nacionālajā teātrī • R Edmunds Freibergs 2007 Rudmatainais karalis, pēc Īzaka Bābela darbu motīviem • Pirmizrāde 29.09.2007. Rīgas Krievu drāmas teātrī • R Vladimirs Zolotars 2007 Kārlis Anitens, Dāvana mūsdienu sievietei (brīvdabas muzikālā izrāde) • Pirmizrāde 13.07.2007. Ogres estrādē • R Valdis Lūriņš • H Alberts Kivlenieks 2008 Astrīda Lindgrēne, Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta • Dramatizējums – Stefans Jētestams • Pirmizrāde 29.03.2008. Valsts Leļļu teātrī • R Kārlis Auškāps Vēl: teatralizēti autorkoncerti Latvijas teātros Mūzika radiouzvedumiem un raidlugām, to vidū 1978 Lidija Suharevska, Cerību balle • R Ints Burāns 1986 Ērihs Kestners, Emīls un Berlīnes zēni • R Vera Singajevska 1983 Ādolfs Alunāns, Mucenieks un muceniece • R Māra Ķimele 1986 Leons Briedis, Ir jāņem viena balta zoss • R Viktors Zvaigzne 2005 Guntars Račs, Muļķīši un televizors • R Daila Martinsone KINOMŪZIKA vairāk nekā 30 filmām, to vidū Spēlfilmas 1964 Līdz rudenim vēl tālu • R Aloizs Brenčs • Rīgas kinostudija 1970 Klāvs, Mārtiņa dēls • R Oļģerts Dunkers • Rīgas kinostudija • Dziesmu teksti – Jānis Peters 1970 Vella kalpi • R Aleksandrs Leimanis • Rīgas kinostudija • Dziesmu teksti – Jānis Anerauds 1971 Tauriņdeja • R Oļģerts Dunkers • Rīgas kinostudija • Dziesmu teksti – Jānis Peters 1972 Vella kalpi Vella dzirnavās • R Aleksandrs Leimanis • Rīgas kinostudija • Dziesmu teksti – Jānis Anerauds 1973 Dāvana vientuļai sievietei • R Ēriks Lācis • Rīgas kinostudija • Dziesmu teksti – Jānis Peters 1974 Melnā vēža spīlēs • R Aleksandrs Leimanis • Rīgas kinostudija • Dziesmu teksti – Jānis Peters 1975 Mans draugs – nenopietns cilvēks • R Jānis Streičs • Rīgas kinostudija • Vaddziesmas (Viss nāk un aiziet tālumā) teksts – Laimonis Vāczemnieks 1977 Zem apgāztā mēness • R Ēriks Lācis • Rīgas kinostudija (instr.) 1977 Vīrietis labākajos gados • R Oļģerts Dunkers • Rīgas kinostudija • Vaddziesmas (Vīrietis labākajos gados) teksts – Jānis Peters 1977 Dāvanas pa telefonu • R Aloizs Brenčs • Rīgas kinostudija (instr.) 1977 Nāve zem buras • R Ada Neretniece • Rīgas kinostudija (instr.) 1978 Teātris • R Jānis Streičs • Rīgas kinostudija (instr.) 1978 Aiz stikla durvīm • R Oļģerts Dunkers • Rīgas kinostudija • Vaddziesmas (Rīta dziesma) teksts – Leons Briedis 1979 Nepabeigtās vakariņas • R Jānis Streičs • Rīgas kinostudija/ pēc GosTeleRadio pasūtījuma (instr.) 1980 Spānijas variants • R Ēriks Lācis • Rīgas kinostudija • Vaddziesmas (Dziesma par gaili) teksts – Jānis Peters 1980 Cīrulīši • R Oļģerts Dunkers • Rīgas kinostudija/ pēc GosTeleRadio pasūtījuma (instr.) 1981 Limuzīns Jāņu nakts krāsā • R Jānis Streičs • Rīgas kinostudija • Vaddziesmas (Teic, kur zeme tā) teksts – Jānis Peters 1981 Ilgais ceļš kāpās, seriāls • R Aloizs Brenčs • Rīgas kinostudija (instr.) 1982 Īsa pamācība mīlēšanā • R Imants Krenbergs • Rīgas kinostudija • Dziesmu teksti – Rūdolfs Blaumanis 1982 Lietus blūzs • R Oļģerts Dunkers • Rīgas kinostudija (instr.) 1985 Dubultslazds • R Aloizs Brenčs • Rīgas kinostudija (instr.) 1992 Depresija • R Aloizs Brenčs • Rīgas kinostudija (instr.) 1997 Likteņdzirnas • R Jānis Streičs • Rīgas kinostudija • Dziesmu teksti – Guntars Račs, Jānis Streičs Leļļu filmas 1983 Sapnis • R Arnolds Burovs • Rīgas kinostudija 1984 Pēdējā lapa • R Arnolds Burovs • Rīgas kinostudija 1986 Princese un puma • R Arnolds Burovs • Rīgas kinostudija BĒRNU MŪZIKA 1982 Baltās dziesmas, astoņu dziesmu cikls • Teksts – Jānis Rainis 1987 Saules raibumiņi, septiņu dziesmu cikls • Teksts – Imants Lasmanis 1986 Vītola stabules dziesmas, deviņu dziesmu cikls solistam un bērnu vokālajam ansamblim • Teksts – Vilis Plūdonis 1988 Mazais ganiņš, 14 dziesmu cikls • Teksts – Alberts Kronenbergs Vēl: apm. 70 dziesmas bērniem, tautasdziesmu apdares ESTRĀDES MŪZIKA Estrādes dziesmu cikli 1969 Vasaras atvaļinājumā • Teksts – Ziedonis Purvs 1971 Vecās Rīgas vitrāžas • Teksts – Jānis Peters 1971 Trīs seni Latvijas čigānu motīvi • Teksts – Jānis Peters 1972 Piecas dziesmas ar Dainas Avotiņas dzeju 1980 Ielu dziesmas • Teksts – Austra Skujiņa 1982 Austrumu motīvi • Teksts – Leons Briedis 1983 Pilsētas romance • Teksts – Austra Skujiņa 1985 Melnais kliedziens • Teksts – Gunārs Krollis 1985 Trīs dziesmu cikls • Teksts – Jānis Rainis 1985 Pie vecās ziņģes • Teksts – Valdis Artavs, Jānis Ziemeļnieks, Jānis Peters POP/ ESTRĀDES DZIESMAS Vairāk nekā 750 dziesmu latviešu valodā ar Dainas Avotiņas, Vizmas Belševicas, Austras Skujiņas, Aspazijas, Ziedoņa Purva, Alfrēda Krūkļa, Jāņa Petera, Leona Brieža, Imanta Ziedoņa, Guntara Rača, Viļa Plūdoņa, Jāņa Raiņa, Valda Artava u.c. autoru dzeju Vairāk nekā 300 dziesmu krievu valodā (oriģināli un tulkojumi no latviešu valodas) Populārākās dziesmas 1957 Vecpilsētā • pirmā izpildītāja – Valentīna Butāne • Teksts – Alfrēds Krūklis 1957 Ziemas vakars • pirmais izpildītājs – Edgars Zveja • Teksts – Biruta Riemere 1958 Mēs tikāmies martā • pirmais izpildītājs – Edgars Zveja • Teksts – Alfrēds Krūklis 1962 Lai tik līst • pirmais izpildītājs – Edgars Zveja • Teksts – Alfrēds Krūklis 1967 Mežrozīte • pirmais izpildītājs – Zigfrīds Račiņš • Teksts – Alfrēds Krūklis 1968 Baltijas jūra • pirmais izpildītājs – Zdzislavs Romanovskis • Teksts – Alfrēds Krūklis 1969 Sens ir tas stāsts • pirmais izpildītājs – Ojārs Grīnbergs • Teksts – Alfrēds Krūklis 1969 Zilie lini • pirmie izpildītāji – Margarita Vilcāne/ Ojārs Grīnbergs • Teksts – Alfrēds Krūklis 1970 Dziesma nenosalst • pirmais izpildītājs – Ojārs Grīnbergs • Teksts – Alfrēds Krūklis 1970 Baltā saule • pirmā izpildītāja – Margarita Vilcāne • Teksts – Ziedonis Purvs 1971 Liepājai • pirmais izpildītājs – Jānis Zābers • Teksts – Ziedonis Purvs 1971 Kam ziedi, mežābele (Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?) • pirmais izpildītājs – Ojārs Grīnbergs • Teksts – Alfrēds Krūklis 1971 Tik dzintars vien • pirmais izpildītājs – Ojārs Grīnbergs • Teksts – Alfrēds Krūklis 1971 Cik klusa nakts • pirmie izpildītāji – Nora Bumbiere/ Ojārs Grīnbergs • Teksts – Ziedonis Purvs 1971 Teic, kur zeme tā • pirmie izpildītāji – Nora Bumbiere/ Margarita Vilcāne/ Ojārs Grīnbergs/ Viktors Lapčenoks • Teksts – Alfrēds Krūklis 1972 Somu pirts • pirmais izpildītājs – Ojārs Grīnbergs • Teksts – Arnolds Auziņš 1972 Zilā • pirmais izpildītājs – Viktors Lapčenoks • Teksts – Jānis Peters 1973 Manai dzimtenei • pirmie izpildītāji – Nora Bumbiere/ Viktors Lapčenoks • Teksts – Jānis Peters 1974 Kurzeme • pirmais izpildītājs – Viktors Lapčenoks • Teksts – Jānis Peters 1975 Atmiņas par Beranžē (Tāls Parīzes radio) • pirmā izpildītāja – Margarita Vilcāne • Teksts – Jānis Peters 1975 Tā es tevi mīlēšu • pirmie izpildītāji – Nora Bumbiere/ Viktors Lapčenoks • Teksts – Imants Ziedonis 1976 Laternu stundā • pirmā izpildītāja – Nora Bumbiere • Teksts – Jānis Peters 1976 Mēmā dziesma • pirmie izpildītāji – Nora Bumbiere/ Viktors Lapčenoks • Teksts – Jānis Peters 1976 Grieze • pirmie izpildītāji – Nora Bumbiere/ Viktors Lapčenoks • Teksts – Jānis Peters 1976 Viss nāk un aiziet tālumā • pirmie izpildītāji – Nora Bumbiere/ Viktors Lapčenoks • Teksts – Laimonis Vāczemnieks 1977 Par pēdējo lapu • pirmā izpildītāja – Nora Bumbiere • Teksts – Jānis Peters 1977 Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet • pirmais izpildītājs – Viktors Lapčenoks • Teksts – Jānis Peters 1978 Tai pilsētā • pirmais izpildītājs – grupa Modo • Teksts – Jānis Peters 1979 Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc • pirmais izpildītājs – Edgars Liepiņš • Teksts – Imants Ziedonis 1979 Trīs runči • pirmais izpildītājs – Edgars Liepiņš • Teksts – Valdis Artavs 1979 Es aiziet nevaru • pirmā izpildītāja – Mirdza Zīvere • Teksts – Vizma Belševica 1980 Muļķe sirds • pirmais izpildītājs – Žoržs Siksna • Teksts – Leons Briedis 1980 Tik tā viena • pirmā izpildītāja – Mirdza Zīvere • Teksts – Imants Ziedonis 1980 Kamolā tinēja • pirmais izpildītājs – Imants Skrastiņš • Teksts – Vizma Belševica 1981 Meitene ar kallu ziediem • pirmais izpildītājs – grupa Credo • Teksts – Imants Ziedonis 1981 Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu • pirmā izpildītāja – Aija Kukule • Teksts – Leons Briedis 1982 Cielaviņa • pirmais izpildītājs – Jānis Paukštello • Teksts – Leons Briedis 1984 Pēc simts gadiem Piebalgā • pirmais izpildītājs – Viktors Lapčenoks • Teksts – Leons Briedis 1986 Kā senā dziesmā • pirmais izpildītājs – grupa Remix • Teksts – Jānis Peters 1988 Nenāciet klāt man rudenī • pirmā izpildītāja – Laima Vaikule • Teksts – Anna Rancāne 1997 Par to (Raudāja māte) • pirmie izpildītāji – Krista Teivāne, Normunds Rutulis • Teksts – Guntars Račs 1997 Māte Marija – pirmā izpildītāja – Marija Naumova • Teksts – Jānis Streičs 1999 Trīs lietas • pirmais izpildītājs – Harijs Spanovskis • Teksts – Māra Zālīte 2001 Nekur nav tik labi kā mājās • pirmais izpildītājs – Normunds Rutulis • Teksts – Guntars Račs 2003 Cāļus skaita rudenī • pirmais izpildītājs – Normunds Rutulis • Teksts – Guntars Račs 2004 Tikai vienu reizi • pirmais izpildītājs – Fabrikas Muzikālais Teātris • Teksts – Guntars Račs 2006 Lecam pa vecam • pirmie izpildītāji – Ance Krauze/ Normunds Rutulis • Teksts – Guntars Račs 2007 Pasaule ir skaista • pirmie izpildītāji – Liene Šomase/ Jānis Moisejs • Teksts – Guntars Račs PUBLICĒTI DZIESMU KRĀJUMI Vēju stundā [estrādes dziesmas balsij un klavierēm]. – Rīga: Liesma, 1973 Estrādes dziesmas [balsij un klavierēm]. – Rīga: Liesma, 1976 Zvaigznes logā [estrādes dziesmas balsij un klavierēm]. – Rīga: Liesma, 1979 Piecas dziesmas zēnu korim un klavierēm [teksts – Aspazija]. – Rīga: Liesma, 1983 Manai dzimtenei [estrādes dziesmas]. – Rīga: Liesma, 1985 Mazs, laimīgs zēns [10 dziesmas zēnu korim]. – Rīga: [b. i.], 1985 Dziesmas zēnu korim. – Rīga: Liesma, 1986 Raimonda Paula melodijas. – Rīga: Kopa, 1991 Saules raibumiņi. – Rīga: Zvaigzne, 1993 100 melodijas. 1. daļa. – Rīga: EMTMC, 1998 100 melodijas. 2. daļa. – Rīga: EMTMC, 1999 Raimonds Pauls 70 [populāru estrādes dziesmu notis, akordi un vārdi]. – Rīga: MicRec, 2005 Raimonds Pauls. Dziesmas jauktajiem koriem [29 estrādes dziesmu aranžējumi; aranžējums – Arvīds Platpers]. – Rīga: MicRec, 2006