Renāte Stivriņa
(21.08.1985 )
"Noslēpums būtībā slēpjas ne jau tajā, lai dzīvotu mūžīgi. Tas slēpjas tajā, kā palikt sev pašam - mūžīgi."
Dzimusi Daugavpilī. Beigusi Daugavpils mūzikas vidusskolu kā pianiste, ērģelniece un kordiriģente un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur studējusi kompozīciju pie Artura Maskata un klavierspēli pie Rafi Haradžanjana, iegūstot bakalaura grādu kompozīcijā (2009).
2009-2011 studējusi Kompozīciju maģistrantūrā (Krakovā) kā arī filmu mūziku un audiovizuālo mākslu Lodzas Filmu, Televīzijas un Teātra augstskolā (Polija). 2016. gadā beigusi kompozīcijas studijas Krakovas Mūzikas akadēmijas doktorantūrā pie prof. Juzefa Rihlika (promocijas darbs: „PNEUMATOFORA – skaņām gleznota ikona” lielajam simfoniskajam orķestrim – kā skaņdarbs iedvesmots no Marka Šagāla, Huana Miró un Marka Rotko glezniecības) kā arī ērģeļspēles studijas maģistrantūrā pie prof. Miroslavas Semeniukas-Podrazas. 2014.g. bijusi Daugavpils M. Rotko Mākslas centra rezidente.
Piedalījusies vairākos komponistu meistarkursos, tostarp, Trebnicā (Vācija, 2007) pie Dītriha Maka, Aleksa Agrafiota), Mazsalacā (2008) pie Allas Zagajkevičas, Janna Kiriakidesa, Johannesa Marijas Štauda, Ostravas Mūzikas dienās (Čehija, 2013) pie Pētera Ablingera, Kristiāna Wolfa, Filipa Glāsa, Bernarda Langa, Karolas Baukholdas, meistarklasēs Kijevā ar Ensemble Nostri Temporis (2015) pie Klemensa Gādenštetera un Johannesa Kaspara Valtera.
Saņēmusi Viļa un Martas Vītolu fonda stipendiju (2005–2009). Ieguvusi I vietu jauno teorētiķu konkursā Nošu domino Rīgā (2004), kora simpātiju balvu Latvijas Radio kora rīkotajā jauno komponistu konkursā (par skaņdarbu Rorate caeli, 2007), III vietu un Ulda Bērziņa speciālbalvu LKS rīkotajā jauno komponistu konkursā Valodas skaņa tuvo Austrumu mūzikā (par skaņdarbu Austrumu diptihs, 2009).
Piedalījusies jauno pianistu konkursos Sanktpēterburgā (speciāldiploms, Krievija, 1998) un Siguldā (I pakāpes diploms, 2001), kā arī ērģeļu konkursos Poznaņā (atzinības raksts, Polija, 2012), Castellana Grotte (I pakāpes diploms, Itālija, 2012), Krakovā (III pakāpes diploms, Polija, 2013). Būdama jauniešu kora Kamēr... dziedātāja, piedalījusies Gidona Krēmera Lokenhauzas festivālā (Austrija, 2006) un Pasaules saules dziesmu projektā (Rīga,2008).
2001 - 2012 darbojusies kā ērģelniece Līksnas Katoļu baznīcā, kur šobrīd uzstājas kā atskaņotājmāksliniece. Bieži uzstājusies kopā ar savām māsām vijolniecēm, Māsu Stivriņu Trio sastāvā. Kā ērģelniece koncertējusi Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Polijā un Holandē.
Ērģeļu meistarklases apmeklējusi Tona Kopmana, Ludgera Lomana, Lorenco Gielmi, Balāza Šabo, Gernarda Gnāna, Pītera Van Dajka, Wolfganga Cērera, Martina Šmēdinga, Hansa Jurgena Kaizera, Juzefa Serafina, Juliāna Gembaļska, Heriberta Metzgera, Haio Boerēmas vadībā.
Sadarbojusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Vroclavas kamerorķestri Leopoldinum, Ensemble Nostri Temporis (Kijeva), koriem Latvija, Kamēr..., Balsis, Maska, Sõla, Daugava, Laudate, Rīgas Doma Kora skolas meiteņu kori, vokālo ansambli Anima Solla, kamermūzikas ansambli Trio Tendo, Duo Accosphere, Airis Quartet, Krakowskie Trio Stroikowe, , Krulik Quartet. Sadarbojusies ar Krakovas Filmu Animāciju studiju. Mūzika atskaņota Krakovas komponistu festivālā (2009, 2010, 2012, 2015), Krakovas Ērģeļmūzikas dienās (2014, 2015), Zaduszki Organowe Krakovā kā komponiste un ērģelniece (2012, 2013, 2015), Pasaules Koru Olimpiādē (Rīga 2014, Soči 2016), Latgales Ērģelmūzikas Dienās (2017, 2019), Starptautiskajā Garīgās Mūzikas festivālā (2017, 2020), Krakovas animāciju festivālā Ofafa (2011), koru festivālos Slovēnijā, Slovākijā, Austrijā, Itālijā, Urugvajā, Serbijā un Zviedrijā. Skaņdarbs Composition 10. (inspired by W. Kandinsky) kameransamblim un diriģentam (2014) ticis izvēlēts ISCM Pasaules Mūzikas Dienām 2015 (World Music Days 2015).
Kopš 2009. gada ir LKS biedre.
Komponistes darbu klāstā ir instrumentālā kamermūzika, kora un ērģeļmūzika, elektroniskā mūzika, simfoniskie opusi, opera un mūzikls, mūzika īsfilmām un animācijām. Savā radošajā darbībā fokusējās uz glezniecības izpratni mūzikā, kas bijis par pamatu arī doktorāta promocijas skaņdarbam par M. Šagāla, H. Miro un M. Rotko gleznu interpretāciju mūzikā. Līdzšinējā daiļradē dominējusi sakrālā un reliģiska rakstura mūzika, vienlaicīgi atstājot pienācīgi daudz telpas gan ilustratīvai, gan abstraktai kompozīcijai. Galvenās vadlīnijas, kuras varētu nosaukt: sakrālā mūzika (>30 kora kompozīcijas, iekļaujot Misi, „Vasarsvētku vakara liturģija”, „7 mirkļi pie Krusta”), glezniecība („Pneumatofora”, „Composition 10.inspired by W. Kandinsky”), astronomija („Zvaigznes un krāsas”, „Sirius”, „Perseīdas”, ) kā arī Mūzikas vēstures citāti („Ludwik van/ludwik Fun”, „Fantāzija BACH”).
Kā ērģeļmūzikas izpildītāja ar sevišķu interesi pēta un atskaņo franču ērģeļmūziku: gan pierakstīto, gan improvizēto.