Rihards Dubra

Tīri filosofiski spriežot, kas tad ir mūzikas galvenais uzdevums? – Iedarboties uz cilvēku caur emocijām. Arvo Perts, Džons Taveners... Šie vīri raksta mūziku tīrā veidā, kas mani arī visvairāk saista – tīra mūzika, nevis mēģinājumi starp visādiem tehniskiem trikiem atrast, vai tiešām nebūs ne pilītes emociju. Tajā es jūtos atšķirīgs no dažiem jaunajiem. Tāpat kā katram ir ejams savs ceļš pie Dieva, tā arī katram komponistam droši vien ir ejams savs ceļš pie emocijām mūzikā, un caur to – arī pie Dieva.

Rihards Dubra dzimis 1964. gada 28. februārī Rīgā. Mūziku mācījies vispirms Jūrmalā, pēc tam Emīla Dārziņa mūzikas skolā, kur viņa kompozīcijas pedagogi ir Jāzeps Lipšāns un Ģederts Ramans. 1989.gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas klasi pie Ādolfa Skultes (fakultatīvi apguvis simfonisko diriģēšanu pie Aleksandra Viļumaņa), 1996. gadā – Mūzikas akadēmijas maģistrantūru pie Jura Karlsona. Studiju laikā uzsācis pedagoga darbu Jūrmalas mūzikas skolā, kur strādā joprojām, ir harmonijas un kompozīcijas skolotājs. Otra darbības sfēra saistīta ar ērģelēm un liturģiju. R. Dubra bijis Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ērģelnieks, kopš 1999. gada ir Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas kantors.

Riharda Dubras jaunrade ir cieši saistīta ar sakrālo mūziku. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu. Komponista rokrakstu veidojis gan minimālisms, gan gregorika un renesanses mūzika, domājot ne vien to intonatīvo, izklāsta u.tml. sfēru, bet pirmām kārtām filozofisko pusi. Tajā pat laikā līdzekļu sakausējums ir romantisks.

Komponista kora darbi un vokāli instrumentālie sacerējumi skan starptautiskos festivālos un ārvalstu koncertos. Angļu publika, kas dzirdējusi komponista garīgās kora dziesmas latīņu valodā, tās nosaukusi par latviešu motetēm.

Par skaņdarbu Te Deum, kas izskanēja XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā, saņēmis Lielo mūzikas balvu 2003. Ieguvis Jūrmalas Gada balvu kultūrā 2014 un Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" 2014.

Lolita Fūrmane, papildinājusi Mārīte Dombrovska © LMIC