Romualds Jermaks

Es gremdējos veidu okeāna dziļumā,

Cerēdams atrast tur pilnīgāku bezveida pērli...

Rabindranats Tagore

Romualds Jermaks dzimis 1931. gada 10. jūnijā Šķaunē. Pamatskolas gadi aizvadīti Latgalē, bet vidusskola absolvēta Slokā. No tēva – ērģelnieka Boļeslava Jermaka – mantotā interese par mūziku aizved uz Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu (1954–1957) un tālāk uz Latvijas Valsts konservatoriju. Studiju laiku Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē noslēdz pirmā simfoniskā partitūra, atzinību guvuši kamerdarbi un diploms ar izcilību (1962). Patstāvīgā ceļa sākumā praktiska pieredze iegūta mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoga darbā Rēzeknes (1962–1963) un Cēsu (1963–1964) mūzikas vidusskolā, skaņu režisora darbā Latvijas Televīzijas studijā (1964–1971).

Kopš 1971. gada Jermaka darba gaitas saistītas ar konservatoriju (mūsdienās - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju). 1976. gadā viņš tiek ievēlēts par Kompozīcijas katedras vecāko pedagogu, 1988. gadā par docentu. Kad atjaunotās Latvijas atdzimušajās draudzēs strauji pieaug pieprasījums pēc izglītotiem ērģelniekiem, Jermaks kļūst arī par skolotāju Daugavpils mūzikas vidusskolā (1992–1997), kur, liekot lietā gan studiju gados Nikolaja Vanadziņa vadībā apgūto ērģeļspēles māku, gan dzīves laikā uzkrāto praktisko pieredzi, atjauno Ērģeļu klasi. Ērģeļmākslas novadā Jermaka pieredze ir īpaši bagāta: piedalīšanās skaņu plašu sērijas "Latvijas vēsturiskās ērģeles" 25 skaņu plašu tapšanā, lietpratība ērģeļu būvē un labošanā, līdzdalība Latvijas Ērģeļu centra aktivitātēs (kopš 1989. gada) un daudzos baznīcu koncertos, ikgadēju mūzikas festivālu rīkošana Tukuma rajona Apšuciemā (kopš 1983. gada), kur personīgajā vasarnīcā ierīkota koncertzāle ar pašbūvētām ērģelēm, gadu desmitiem ilga īpaši ražīga darbība ērģeļmūzikas sacerēšanā. Šī devuma nozīmību novērtējuši arī Amerikas ērģelnieki, ievēlot komponistu par Amerikas Latviešu ērģelnieku ģildes Goda biedru (1995). 

Jermaka kompozīciju sarakstā ir ap 900 skaņdarbu. Plaša ir daiļrades žanriskā amplitūda, plašs arī tēlu loks – no dižām vokāli instrumentālo darbu freskām līdz sadzīves dziesmām, no intelektuāli izsmalcinātiem skaņu akvareļiem līdz humoristiski žanriskām ainām. Tomēr ir vairākas ģenerāllīnijas, kas caurvij visu komponista daiļradi. Pati būtiskākā – vēlme gremdēties sakrālo izjūtu okeāna daudzveidu dziļumā. To pauž mesu patiesais, dziļais garīgums, Visuma bezgalības valdzinājuma, R. Tagores dzejas brīnumpasaules, latviešu tautasdziesmas poēzijas, kokļu apcerīgo balsu ietvērums Jermaka skaņdarbos. Otra līnija – oratoriālajos darbos koncentrētā dramatiski saasinātā Latvijas vēstures notikumu izjūta. Trešā – instrumentālās koncertēšanas un koncertiskuma spraigais gars. Gultne, kurā košās krāsās sevi piesaka vitāls dzīves un spēles prieks.

Jermakam ir piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1989). Komponista darbs ir novērtēts ar Jāņa Ivanova prēmiju (1988), viņa radošā līdzdalība pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes organizēšanā Latvijā – ar Aglonas bazilikas Goda diplomu (1993), devums latviešu kultūrā – ar vairākiem kompozīciju konkursu laureāta diplomiem, Goda rakstiem, LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā (2001).

Ilma Grauzdiņa © LMIC
Foto - Edmunds Mickus