Romualds Kalsons

Gribu spilgti izteiktus Allegro, Presto!

Romualds Kalsons dzimis 1936. gada 7. septembrī Rīgā. Mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (kordiriģēšanas nodaļā), vēlāk iestājies Latvijas Valsts konservatorijā kompozīcijas nodaļā. To Kalsons absolvēja 1960. gadā (Ādolfa Skultes klase), savukārt 1971. gadā komponists pabeidza diriģēšanas nodaļu (Jāzepa Lindberga simfoniskā orķestra diriģēšanas klase). No 1957. līdz 1973. gadam Kalsons strādāja par skaņu režisoru Latvijas radio un televīzijā. Ilgus gadus bija JVLMA mācībspēks (1973–2009), 1987. gadā ievēlēts par profesoru. No 1990. līdz 2000. gadam Kalsons bija kompozīcijas katedras vadītājs. Pēdējos gados pasniedzis kompozīciju Liepājas mūzikas vidusskolā.

20. gadsimta 60.–80. gados Kalsons kā diriģents bieži uzstājās kopā ar LNSO (toreizējo LPSR Valsts radio un televīzijas, vēlāk LPSR Valsts simfonisko orķestri), kā arī ar citiem orķestriem, iestudējot galvenokārt latviešu komponistu mūziku. Kopā ar dzīvesbiedri, kamerdziedātāju Irēnu Kalsoni un citiem mūziķiem komponists kā koncertmeistars bieži ir koncertējis Rīgā, citviet Latvijā un ārzemēs. Kalsons ir aktīvs Latvijas Komponistu savienības biedrs, ir pildījis šīs organizācijas valdes sekretāra un valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

1978. gadā Kalsonam piešķīra Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu, bet 1986. gadā – Tautas mākslinieka nosaukumu. 1996. gadā komponistam piešķirta Latvijas Lielā mūzikas balva, bet 1997. – LR Kultūras ministrijas prēmija.

Daiļradei raksturīga psiholoģiski konfliktējoša, dažādas emocionālās gradācijas aptveroša mūzikas valoda un tēlainība, kā arī plašs mūzikas stilistisko meklējumu diapazons. 60.–70. gadu dažādu žanru sacerējumos jūtama pievēršanās neoklasicisma un neoromantisma estētikai, dažādiem tolaik jauniem kompozīcijas tehnoloģiskiem risinājumiem, tostarp sēriju tehnikai un ierobežotajai aleatorikai. 80. gados mūzikas valodā plaši ienāk arī folkloras elementi, palielinās interese par sonorikas dažādām izteiksmes iespējām. Visas trīs stilistiskās līnijas ir aktuālas Kalsona daiļradē līdz pat šodienai un tās atspoguļo viņa muzikālās izteiksmes kodolu – tā centrā ir nereti groteskā rakursā tverta tēlainība, spilgts koncertiskums un spoža instrumentācija. Plašus panākumus starptautiskā mērogā guvis Kalsona Koncerts vijolei ar orķestri, arī tādi skaņdarbi, kā, piemēram, Koncerts klarnetei un kamerorķestrim, darbi simfoniskajam orķestrim "Mozaīka", "Kāzu dziesmas", Poēma fantāzija, Otrā simfonija kamerorķestrim ("Somu simfonija") un citi darbi.

Jānis Kudiņš © LMIC