Valters Kaminskis
(17.11.1929 - 15.06.1997 )
Dzimis 1929. gada 17. novembrī kalpotāju ģimenē. Komponista mūžs sācies un beidzies Cēsīs, kur viņš arī apguvis klavierspēli. No 1945. gada mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā kordiriģentu klasē, pēc tam kompozīcijas un teorijas nodaļā, un jau pēc trīs kursu beigšanas iestājās Latvijas Valsts konservatorijā, kļūstot par profesora Ādolfa Skultes kompozīcijas klases studentu. Vēl studiju laikā, 1953. gadā, Kaminskis iestājas Komponistu savienībā, kur vēlāk strādājis arī kā jauno autoru konsultants. 50. un 60. gados Kaminskis daudz uzstājas ar autorkoncertiem, mūziķis bija mūzikas teorētisko priekšmetu skolotājs Cēsu mūzikas vidusskolā (1965–1967) un LVK. No 1994.–1997. gadam bijis Cēsu rajona padomes deputāts.
Debitēdams līdz ar iekšpolitiskā "atkušņa" iestāšanos, akcentēja konkrētu žanrisku iztēli, programmatismu, neiecietību pret sava laika tradicionālismu mūzikā. Viņam tipiskā vīrišķīgi vērienīgā izteiksme vokālsimfoniskajos un vīru kora darbos, kā arī citkārt tematiski konkrētā lirika a cappella kordziesmās jūtami atsvaidzināja 50. gadu diezgan vienveidīgo, emocionāli pieticīgo caurmēra vokālmūzikas toni. 60. gadu jaunradē stila ziņā atkāpies arī tradicionāla sentimentālisma virzienā.
Komponējis vairākus baletus, muzikālu komēdiju, nelielo formu simfoniskos darbus, ap desmit kantātes un oratorijas tipa kordarbus ar pavadījumu, solodziesmas, a cappella kordziesmas, kā arī vieglā žanra dziesmas. Kaminska kora izteiksmes būtisks pamats ir epika ar tai piemītošo vēstošo melodisko deklamāciju. Episka zemstrāva bieži piemīt pat viņa lirikai, kura šai sakarā vairās no subjektīva psiholoģisma un hromatikas, dodot priekšroku gleznainībai un seno tautas mūzikas skaņkārtu kolorītam. Arī kora faktūrai bieži ir tēlojošs vai dialoģizējošs raksturs. Ne bez sekmēm Kaminskis strādājis tautas mūzikas apdares žanrā koriem. Lineāra balsvedība un politonalitāte viņa 50. gadu apdarēs tika uztverta kā novatorisks solis toreizējā šā žanra attīstībā Latvijā.
Miris 1997. gada 15. jūnijā un apglabāts Cēsu meža kapos.