Vilnis Salaks

"Svarīgi ir aizkustināt cilvēka dvēseli, bet līdzekļus katrs izvēlas savus..."

Vilnis Salaks

Vilnis Salaks dzimis 1939. gada 18. janvārī Rīgā diriģenta, koklētāja un komponista Artūra Salaka ģimenē. Mūzikas pamatus apguvis Valmieras mūzikas skolā, 14 gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu un turpinājis mācības JMMV teorijas nodaļā (1955–1958, pie Marijas Mediņas, Valtera Kaminska, Mendeļa Baša). Studējis LVK Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē (1958–1963) un absolvējis to, iegūstot komponista un pedagoga kvalifikāciju; 2003. gadā ieguvis maģistra grādu mūzikā.

Piedalījies deviņos Vissavienības jauno komponistu semināros jaunrades namā Ivanovā (1966–1976), kur tapuši gandrīz visi izvērstas formas darbi. 1976. gadā pabeidzis Latvijas Kultūras ministrijas metodiskā kabineta rīkotos kvalifikācijas celšanas kursus, uzrakstījis harmonijas pasniegšanas metodiku pūšaminstrumentālistiem mūzikas vidusskolās. Devies folkloras ekspedīcijās, savācot ap 150 latviešu tautasdziesmu melodiju. Vairākkārt apmeklējis arī Ruzu, Repinu un Diližanu, kur iepazinies ar bibliotēku un fonotēku materiāliem un radījis arī virkni darbu dažādās tehnikās.

Kopš 1962. gada strādājis par kompozīcijas un mūzikas teorijas priekšmetu pedagogu JMMV, kopš 2003. gada bijis Jelgavas mūzikas vidusskolas pedagogs. Bijis JVLMA pedagogs (1987–2004, kopš 1994 – docents). Piedalījies ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferencēs Maskavā, Erevānā, Tbilisi, Viļņā, Tallinā. Bijis starptautiskā mūzikas kultūras centra Arfa viceprezidents (1991–1997), organizējot koncertus Maskavā, Kirgizstānā, Izraēlā u. c., kā arī publicējot notis. Kopš 1964. gada piedalījies ap 1500 koncertos Latvijā un ārpus tās (Lietuvā, Igaunijā, Krievijā), vadīdams VEF Kultūras pils vīru vokālo ansambli (kopš 1964. gada līdz šodienai), vīru vokālo kvartetu Vecrīga (dibinājis 1974) u. c. vokālos ansambļus. Rīkojis autorkoncertus daudzās Latvijas pilsētās. Kuibiševā, Tomskā, Krasnojarskā, Petrozavodskā, Maskavā u. c. atskaņoti un ierakstīti simfoniskie darbi, Sanktpēterburgā – klaviermūzika. Ir veidotas horeogrāfijas 20 latviešu tautasdziesmu apdarēm simfoniskajam orķestrim, tās dejojuši dažādi kolektīvi un solisti Latvijā un ārpus tās.

Kopš 1985. gada bijis LKS biedrs. Ieguvis vairākas godalgas valsts mēroga konkursos. 2003. gadā par lielu radošo ieguldījumu latviešu tautas mūzikas jomā saņēmis Ernesta Brastiņa un Arvīda Brastiņa piemiņas balvas medaļu. 2014. gadā komponistam piešķirta Rīgas Domes IKSD Gada balva Baltais zvirbulis, Latviešu Asociācijas Atpūta balva 10. Baltijas Vienotības svētkos Klaipēdā, goda raksti un atzinības, virkne pateicības rakstu par radošo darbību un koncertiem Latvijas pilsētās.

Rakstījis galvenokārt miniatūras un tautasdziesmu apdares visdažādākajiem instrumentiem. Kopskaitā radījis vairāk nekā 1700 skaņdarbu un vairāk nekā 1000 tautasdziesmu apdaru dažādiem vokālajiem un instrumentālajiem atskaņotājsastāviem, sākot no kokles solo un beidzot ar simfonisko orķestri. Mūzika koklēm ir daudzu Latvijas koklētāju ansambļu pamatrepertuārs. 

Mārīte Dombrovska