Zigmars Liepiņš

Lai mūzika dzīvotu, tai vajadzīgas tikai divas lietas – izpildītājs un klausītājs. Mana mūzika ar to ir aplaimota.

Komponists un taustiņinstrumentālists Zigmars Liepiņš dzimis 1952. gada 14. oktobrī Liepājā, mūziķu ģimenē. Beidzis Liepājas mūzikas vidusskolu (1971) un Latvijas Valsts konservatoriju (Ilzes Graubiņas klavieru klase, 1976). Septiņpadsmit gadu vecumā sācis sacerēt pirmās dziesmas, kā arī spēlēt Liepājas grupā "Santa". Neskatoties uz to, ka šajā grupā viņš muzicēja tikai gadu, tika gūta arī pirmā atzinība – 1. vieta festivālā "Liepājas dzintars – 1970" par obligāto latviešu tautasdziesmas apdari.

Studējot LVK, muzicējis dažādās grupās. Bijis ansambļa Modo taustiņinstrumentālists un dziesmu autors (1973–1982, ar pārtraukumu 1976–1977), vēlāk arī tā vadītājs (1978–1982). Dienējot Padomju armijā, vadījis grupu "Zvaigznīte" (1976–1978). 1982. gadā ansamblis Modo ieguva nosaukumu "Opus" un Liepiņa vadībā grupa pastāvēja līdz 1989. gadam.

80. gadu sākumā nokļuvis popularitātes virsotnē, radot virkni tā laika hitu ("Vēl ir laiks", "Viss kārtībā", "Ceļojums", "Dziesma par rozīti", "Sentiments" u.c.). 1983. gadā guvis ievērību ar mūziku pirmajai Rīgas kinostudijas muzikālajai spēlfilmai "Vajadzīga soliste". 1987. gadā VDR šlāgerfestivālā "Cilvēks un jūra" ar dziesmu Love Time Imanta Vanzoviča izpildījumā saņēmis vai visas iespējamās balvas. Plūcis laurus arī dziesmu aptaujā "Mikrofons".

Līdztekus darbībai estrādes mūzikas jomā komponējis mūziku teātra izrādēm. Darbība teātra žanrā vainagojusies ar rokoperu "Lāčplēsis", operām "Parīzes Dievmātes katedrāle" un "No rozes un asinīm". Rokoperai "Lāčplēsis" Atmodas laikā bija arī politiska nozīme – tās pirmizrāde notika datumā, kad tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts. Rokoperu kopumā noskatījās ap 160 000 cilvēku, kuri uz izrādi devās kā uz politisku demonstrāciju. 1989.–1992. gadā bijis firmas Showimpex direktors, 1991.–1995. gadā skaņu ierakstu studijas L&M direktors, privātās radiostacijas Radio SWH prezidents un līdzīpašnieks (1992–2007).

Kopš 2013. gada novembra ir Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētājs.

Mūzikas biedrības aptaujā atzīts par 1987. un 1988. gada labāko komponistu un taustiņinstrumentālistu. Kopš 1987. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs. Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2002) un Latvijas Lielo mūzikas balvu (par operu "Parīzes Dievmātes katedrāle", 1997). Par komponistu un viņa dzīvesbiedri, dziedātāju Mirdzu Zīveri uzņemts kinožurnāls "Māksla" (1992, nr. 4).

Mārīte Dombrovska © LMIC