LMIC radio

Daba San

Grupas “Daba San” kodols sāk veidoties 2007. gadā, kad toreizējā RTU darbinieku bērnu vokālā ansambļa “Vecpilsētas dziedātāji” (1988) vadību ir pārņēmis Dāvis Stalts. 2011. gadā par Vecpilsētas dziedātāju maksliniecisko vadītāju kļūst un vēl aizvien ir ansambļa dalībniece Linda Zonne-Zumberga, kura, iedvesmojoties no Dāvja Stalta iesāktās virzības, aicina turpmāko ansambļa daiļradi balstīt tikai oriģinālmūzikas veidošanā, par pamatu ņemot latviešu tautasdziesmu tekstus. Par ansambļa mērķi kļūst latviešu kultūras mantojuma – latviešu tautas dziesmu – popularizēšana. Un tā izveidojas ansamblis, kura radītā mūzika piešķir laikmetīgu skanējumu gadsimtiem senām domām un jūtām. Dziesmu autori ir Linda Zonne-Zumberga, Solveiga Kaļva, Dace Sloka, Daniels Maršans un Inese Neimane.

Pieskaitot savu mūziku postfolkloras žanram, Vecpilsētas dziedātāji 2012. gadā aizsāk ikgadēju postfolkloras festivālu „Gaviles”. Festivāla mērķis ir popularizēt modernu un cieņpilnu pieeju tautas mantojumam, kā arī aktivizēt vārda "postfolklora" lietojumu.

2013. gada decembrī mūzikas izdevniecības „Lauska” paspārnē  klajā nāk Vecpilsētas dziedātāju Ziemassvētkiem veltītais debijas albums „Puzurs”. Kas vēlāk papildināts ar stāstu "Puzurpasaka", kuru animējusi māksliniece Kate Seržāne. Savukārt 2016. gada pavasarī, neilgi pirms otrā studijas albuma „Vaiņags” izdošanas, grupa nomaina nosaukumu no "Vecpilsētas dziedātāji" uz “Daba San”, kas vairāk sasaucas ar grupas skanējumu. 2022. gada maija izskaņā dienasgaismu piedzīvo grupas “Daba San” trešais studijas albums “Jumi dzinu!”.

Grupas “Daba San” lielais dalībnieku skaits nodrošina tās mūzikas plašu un instrumentāli bagātu skanējumu – sadziedāšanās noris gan starp daudzajām balsīm, gan arī starp stīgu, pūšamajiem, plēšu un sitamajiem instrumentiem. Lai gan ar gadiem "Daba San" kompozīcijas kļūst arvien sarežģītākas, tajās dzirdamās melodijas vēl aizvien glabā vārdos neizskaidrojamo, bet katram latvietim atpazīstamo latvisko un labā nozīmē pat naivisko kodu.

Publicitātes foto @ Lita Keire

                                                                                                                  Anete Stuce, 2022