Andra Dārziņa
(1964 )
alts
Altiste Andra Dārziņa koncertē kā soliste un kameransambļos daudzviet pasaulē, uzstādamās gan Eiropā, gan Austrālijā un Amerikā. Kā soliste viņa ir uzstājusies ar Adelaides simfonisko orķestri, Adelaides kamerorķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, orķestri “Sinfonietta Rīga”, Hamburgas filharmonisko orķestri, Hamburgas filharmonisko kamerorķestri, Kotkas simfonisko orķestri, Ercgebirges simfonisko orķestri, Bādenbādenes simfonisko orķestri, “Sinfonietta Krakovia”, Kotbusas simfonisko orķestri, Valdivijas kamerorķestri, “Urban Camerata” un citiem orķestriem.
Andra Dārziņa ir kaismīga laikmetīgās mūzikas interprete, īpaši daudz vērības veltot arī latviešu mūzikai. Viņa ir pirmatskaņojusi Maijas Einfeldes Alta koncertu, Alvila Altmaņa Alta koncertu, Daces Aperānes un Santas Ratnieces mūziku. Viņai skaņdarbus komponējuši arī Tālivaldis Ķeniņš, Pēteris Plakidis, Pēteris Vasks. Sadarbībā ar pianistiem Venti Zilbertu un Andreasu Kerstenu Andra Dārziņa ir ieskaņojusi divus albumus “Latvian Impressions” (Bauer/Animato), saņemot par šo veikumu Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Krišjāņa Barona balvu. Albumos skan Lūcijas Garūtas, Oļģerta Grāvīša, Jāņa Ivanova, Tālivalža Ķeniņa, Jāņa Ķepīša, Selgas Mences, Helmera Pavasara, Laumas Reinholdes, Pētera Vaska, Imanta Zemzara u.c. komponistu mūzika. Savukārt 2018. gadā sadarbībā ar Venti Zilbertu un dziedātāju Guntu Cēsi klajā nāca albums “Visione!” (Animato Records), kurā līdzās krievu, vācu un angļu komponistu mūzikai skan arī Helmera Pavasara, Jāzepa Mediņa un Jāņa Ķepīša dziesmas.
Andra Dārziņa bieži uzstājas kopā arī ar pianistiem Sabīni Zaueru, Laumu Skridi un Hertu Hansenu. Tāpat viņa piedalās neparastāka sastāva ansambļos – “Gremonda Trio” kopā ar flautisti Renāti Greisu-Arminu un ģitāristu Johannesu Monno), kā arī altu ansamblī “Violissimo”. Muzicējot kopā ar Valdivijas kamerorķestri Čīlē (2012) viņa pati arī vadīja atskaņojumu. Topašugad viņa dibināja orķestri “Urban Camerata”, kuru pati arī diriģē, un kura repertuārs sniedzas no baroka līdz mūsdienu mūzikai. “Urban Camerata” ir spēlējis arī Maijas Einfeldes, Selgas Mences un Pētera Vaska mūziku.
Andrai Dārziņai tīk netradicionālas interpretācijas. Tā Paula Hindemita Alta sonāti viņa ir ieskaņojusi kopā ar populārās mūzikas pārstāvi Stringfever Australia, liekot lietā elektro-tehno arsenālā iederīgas skaņas. Viņa ir spēlējusi Klausa Hubera mikrotonālo mūziku. Humoram mūzikā bija veltīta kopā ar ērģelnieku un komponistu Jirgenu Eselu radītā programma “Ākstu koncerts”. Andra Dārziņa ir ieskaņojusi alta solo Mortona Feldmana “Rotko kapelas” ierakstā (“Hänssler Classics”, 2014), kas 2014. gadā saņēma Vācijas ierakstu kritiķu balvu. 2015. gadā tika izdots Andras Dārziņas albums ar Hofmeistara, Stamica un Mihaela Haidna alta koncertiem (CPO).
No 1993. līdz 2004. gadam Andra Dārziņa bija Hamburgas filharmoniskā orķestra altu grupas koncertmeistare, bieži uzstājās arī kā soliste, spēlējot Belas Bartoka, Paula Hindemita, Alfrēda Šnitkes, Maikla Tipeta u.c. koncertus altam un orķestrim. 2004. gadā viņa uzsāka pedagoga darbu Štutgartes Mūzikas un teātra mākslas valsts universitātē. Ir strādājusi arī Hansa Eislera Mūzikas akadēmijā Berlīnē.
Kā altu grupas vieskoncertmeistare tikusi aicināta sadarboties ar Minhenes filharmonisko orķestri, Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Bambergas simfonisko orķestri, Berlīnes Valsts kapelu u.c. Viņa ir altu grupas koncertmeistare arī “Australian World Orchestra”.
Andra Dārziņa ir dzimusi Austrālijā. Viņa studēja vispirms Adelaides universitātē, tad Berlīnes Mūzikas augstskolā pie Volframa Krista, Berlīnes filharmoniskā orķestra altu grupas koncertmeistara. Viņa piedalījās Hato Beierles, Kimas Kaškašjanas, Ulriha Koha un Tomasa Rībla alta spēles meistarklasēs, kā arī apguva diriģēšanu Elijakuma Šapiro, Ronlija-Rikli, Roberta Zuikas un Kristofera Zēmana meistarkursos. Studiju gados viņa bieži spēlēja Berlīnes filharmoniskajā orķestrī, dodamās ar to Eiropas, Japānas, ASV tūrēs, kā arī pieredzēdama orķestra sadarbību ar diriģentiem Herbertu fon Karajanu, Džeimsu Levainu, Bernardu Haitinku, Seidži Ozavu un Zubinu Metu.
LMIC 2020