Jānis Bahs

Pedagogs, ērģelnieks, skolu un baznīcas mūziķis. Darbojies tautasdziesmu apdaru, skolu dziedāšanas repertuāra un korāļu harmonizēšanas laukā, taču mūzikas stila un profesio-nalitātes ziņā nav gājis tālāk par sava skolotāja Jāņa Cimzes (1814–1881), latviešu mūziķu pirmā audzinātāja, muzikālo priekšstatu loku. Dzimis Dīķeros pie Rūjienas (Valmieras raj.), Bahs no 1865.–1868. g. mācās un pabeidz Vidzemes Skolotāju semināru Valkā, divus gadus darbojas par skolotāju Rūjienā, pēc tam līdz 1910 Rīgā. Viņš sarakstījis vairākas vācu un krievu valodas mācību grāmatas, sastādījis dziesmu krājumus skolām latviešu un vācu valodā. Kad mūsu gadsimta sākumā Jānis Sērmūkslis (1855–1913) pārstrādā jaunam izdevumam Jāņa Cimzes Dziesmu rotu un papildina to ar garīgo dziesmu daļu, viņš par līdzstrādnieku citu vidū pieaicina Bahu, kurš kļūst par vienu no sastādītājiem arī Vidzemes Skolotāju semināra dibināšanas 60 gadu atcerei veltītajai grāmatai – audzēkņu un skolotāju biogrāfiju krājumam Das ritterschaftliche Parochiallehrerseminar in Walk (R.,1898). Mūža beidzamos gadu desmitus Bahs pavada Rūjienā korāļu krāšanas, pētīšanas un harmonizēšanas darbā, atstādams divus sējumus rokrakstā, ap 1400 lappušu apjomā. 1932.gadā iznāk viņa sastādītais krājums Baznīcas dziesmas-korāļi evanģelijuma draudzēm līdztekus latviešu, igauņu un vācu valodā. Daļa no 274 korāļiem sniegti vairākos harmonizējumos, sastopami arī figurēti korāļi, tostarp ar figurētu melodiju. Harmonizēto korāļu vidū skaitā 13 ir ar paša komponētām melodijām. Baha korāļi paredzēti draudzes dziedāšanai, taču daži no tiem ieviesušies arī koru repertuārā vai pat aranžēti solobalsīm ar klavierēm.