Kristīne Opolais

Soprāns Kristīne Opolais intervijā žurnālam “Opera Wire” ir teikusi: “Tehnika dziedot ir svarīga tiktāl, ciktāl tā ļauj jums brīvi domāt tikai un vienīgi par radāmo tēlu”. Kristīne Opolais ir izcila dramatiskā aktrise – ne velti par aktiermeistarības etalonu ir atzīta gan viņas radītie Nāras un Manonas Lesko tēli Bavārijas Valsts operā, Ņujorkas Metropoles operā un Londonas Koventgārdena operā, un ne velti viņu šodien sauc par vienu no izcilākajām  dziedošajām aktrisēm, kuras spožais vokālais sniegums vienmēr ir dramatiskas spriedzes pilns. 

Kristīne Opolais regulāri dzied pasaules labākajos opernamos: Vīnes Valsts operā, Berlīnes Valsts operā, Bavārijas Valsts operā, Cīrihes Operā, Milānas “La Scala”, Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, Drēzdenes “Semper” operā, Boloņas “Teatro Communale” u.c. Īpašas attiecības viņai izveidojušās ar Ņujorkas Metropoles operu – jau kopš brīža, kad 2014.gadā pēc spožas debijas izrādē “Madama Butterfly”, viņa jau pēc astoņpadsmit stundām spēja aizstāt  kolēģi “Bohēmas” izrādē, kuru tiešraidē pārraidīja kinoteātros visā pasaulē. Ņujorkas Metropoles operā viņa ir dziedājusi arī Nāru, Manonu Lesko, Māsu Andželiku un Magdu “Bezdelīgā”. Viņas radīto opertēlu vidū minamas arī Dezdemona Verdi “Otello”, Tatjana Čaikovska “Jevgeņijā Oņeginā” un Ļiza “Pīķa dāmā”, Vitēlija Mocarta “Tita žēlsirdībā”, titullomas Čilea “Adrianā Lekuvrērā” un Janāčeka “Jenūfā”, Margerita Boito “Mefistofelī”, Katerina Šostakoviča “Mcenskas apriņķa lēdijā Makbetā” un Poļina Prokofjeva “Spēlmanī”, Neda Leonkavallo “Pajaci”. 

Viņa ir sadarbojusies ar diriģentiem Danielu Barenboimu, Danielu Hārdingu, Luisu Langrē, Andri Nelsonu, Antonio Papano, Omeru Meiru Velbēru, Džanandrea Nosedu, Saimonu Retlu, Marku Elderu, Fabio Luizi, Kirilu Petrenko un Semjonu Bičkovu. Kristīne Opolais ir piedalījusies Zalcburgas festivālā, BBC Promenādes koncertos, Tenglvudas festivālā, Bādenbādenes festivālā, Rēgensburgas vasaras festivālā. Viņa ir dziedājusi Vīnes Mūzikas biedrības namā, Amsterdamas “Concertgebouw”, Šahnajas Austrumu mākslas centrā un Kārnegija zālē Ņujorkā, kā arī citur. Viņa ir muzicējusi kopā ar Cīrihes Tonhalles orķestri, Berlīnes filharmoniķiem, Karalisko “Concertgebouw” orķestri, Birmingemas Pilsētas simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Dānijas Karalisko simfonisko orķestri,  Prāgas simfonisko orķestri, NHK simfonisko orkestri u.c. 

Kristīnes Opolais sniegums dažādos opernamos fiksēts arī DVD ierakstos. Viņu var redzēt Poļinas lomā Berlīnes Valsts operā Prokofjeva ''Spēlmanī'', titullomā Dvoržāka ''Nāras'' iestudējumā Bavārijas Valsts operā Minhenē, titullomā Pučīni operas ''Māsa Andželika'' koncertuzvedumā ar Ķelnes WDR Simfonisko orķestri. Viņas Tosku var dzirdēt ierakstā no Bādenbādenes Lieldienu festivāla sadarbībā ar Berlīnes filharmoniķiem un Saimonu Retlu, bet Margarētu Boito “Mefistofelī” - Bavārijas Valsts operas izrādes ierakstā, diriģējot Omeram Meiram Velbēram. Savukārt Pučīni “Manona Lesko” ir fiksēta Londonas Koventgārdena operas izrādes ierakstā, diriģējot Antonio Papano. Kristīne Opolais piedalās arī Holgera Proisa dokumentālajā filmā par Mariju Kallasu. 

No 2003. līdz 2007. gadam Kristīne Opolais bija Latvijas Nacionālās operas soliste, piedaloties “Figaro kāzu” (Grāfiene), “Turandotas” (Liu), “Madama Butterfly” un “Toska” (titullomas), “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” (Katerina), “Jevgeņija Oņegina”(Tatjana), “Pīķa dāmas” (Ļiza), “Traviatas” (Violeta) iestudējumos.  2005. gadā viņa saņēma gan Teātra balvu kā labākā operas māksliniece, gan Latvijas Kultūras fonda balvu. Kristīne Opolais ir divkārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte – 2006.gadā viņa to ieguva par izcili atveidotajām lomām Dmitrija Šostakoviča operā “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” un Džakomo Pučini operās “Toska” un “Madama Butterfly”, bet 2011. gadā – par izcilu sniegumu. 

Kristīne Opolais studēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, profesionāli pilnveidojusies pie Margarētas Honigas Amsterdamā. 

LMIC 2020