Vestards Šimkus

“Vestards Šimkus ir kas īpašs! Viņam piemīt neatkārtojama personība, pašapziņa un spoža tehnika. Dažs labs var runāt par klasiskās mūzikas galu, bet dzirdot Šimkus spēli varat būt drošs – klasiskajai mūzikai klājas gluži labi” - Pāvo Jervi. 

Starptautisku atpazīstamību Vestards Šimkus iemantoja pēc uzvarām vairākos konkursos, tostarp iegūstot 1. vietu Marijas Kanalsas Starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā (2009). Sekoja sadarbība ar tādiem orķestriem kā BBC Filharmoniskais orķestris, Birmingemas Pilsētas simfoniskais orķestris, Francijas Nacionālais orķestris, Čehijas Filharmoniskais orķestris, “Kremerata Baltica”, Hamburgas NDR simfoniskais orķestris, Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Tallinas kamerorķestris muzicējot ar diriģentiem Eri Klasu, Andri Nelsonu, Vasiliju Sinaiski, Karelu Marku Šišonu, Teodoru Kurencis u.c. 

Vestards Šimkus ir uzstājies nozīmīgākajās pasaules koncertzālēs – Vīnes Koncertnamā, Berlīnes Koncertnamā, Tokijas Pilsētas Operā, Francijas Radio koncertzālē Parīzē, Amsterdamas “Concertgebouw”, Stokholmas Bervalda zālē un Koncertnamā, Maskavas Konservatorijā, Barselonas Mūzikas pilī, Milānas Verdi zālē, Šanhajas Austrumu mākslas centrā. Viņš ir piedalījies Lucernas, Šlēzvigas-Holšteinas, Reingavas, “Kisingenes vasaras”, Bergenas un Lokenhauzas festivālos. Koncertējis arī Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Norvēģijā, Somijā, Ukrainā, Īrijā, ASV un Libānā. Regulāri uzstājas kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, orķestri “Sinfonietta Rīga”, kā arī kori “Latvija” un Latvijas Radio kori, sadarbojies ar diriģentiem Atvaru Lakstīgalu, Aināru Rubiķi, Normundu Šnē, Sigvardu Kļavu u.c.

Vestardam Šimkum ir piešķirts Igaunijas “Baltās zvaigznes” ordenis, Polijas Zelta ordenis par sniegumu Friderika Šopēna 200. jubilejai veltītos koncertos, kā arī Latvijas Lielā mūzikas balva (2002, 2009 un 2019). Zīmīgi, ka 2009.gadā Lielajai Mūzikas balvai viņš tika nominēts pat divās kategorijās – “Gada koncerts” un “Par izcilu interpretāciju”, bet abos gadījumos – par Pētera Vaska “Gadalaiku” cikla atskaņojumu. Tieši pie Pētera Vaska Vestards Šimkus savulaik Dārziņskolā mācījās arī kompozīciju. Ir tapuši divi klavierkoncerti – viens sadarbībā ar orķestri “Sinfonietta Rīga”, otrs – Koncerts klavierēm un korim “Man labvēlīgā tumsā” - ar Latvijas Radio kori. Vestards ir veidojis arī asprātīgas parafrāzes – parodijas, piemēram, par Mocarta “Turku marša” un Rimska-Korsakava “Kamenes lidojuma”, kā arī Bēthovena 9.simfonijas tēmām, kā arī simfonisku skaņdarbu pārlikumus klavierēm (“Izoldes mīlas nāve”), ko izdevis “SCHOTT Music”.  

Vestards Šimkus divreiz saņēmis “Lielo Kristapu” – 2016. gadā par mūziku Lailas Pakalniņas filmai “Ausma” un 2018. gadā par mūziku Giedres Beinorjūtes filmai “Elpa marmorā”. Viņš ir piedalījies režisora Dmitrija Petrenko veidotajā koncertizrāde pēc Alesandro Bariko stāsta "Novecento", būdams ne tikai Pianista lomas atveidotājs, bet arī izrādes mūzikas autors. Vestards Šimkus ir ieskaņojis desmit albumus. To vidū – Antonio Soleras Sonātes (Naxos), Pētera Vaska “Gadalaiki” (Latvijas koncerti/Wergo), Bēthovena un Vāgnera mūzikas albumi (Ars Produktion), Rahmaņinova, Skrjabina un Šopēna mūzikas albumi (Artalinna),  kas saņēmuši uzslavas izdevumos “Classica”, “Piano News” un “Pizzicato”. ​ 

Vestards Šimkus mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolā pie Rutas Švinkas, Ligitas Muižarājas, Teofila Biķa un Sergeja Osokina. Pēc tam studēja Dienvidkalifornijas universitātē pie Daniela Pollaka, Karalienes Sofijas mūzikas augstskolā Madridē pie Dmitrija Baškirova un Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē pie Vadima Suhanova. Papildinājis meistarību Lazara Bermana, Aleksandra Saca, Igora Žukova un Džoannas Hevilas meistarklasē.

LMIC 2020