"Domāju, ka diriģentiem varētu būt visai nepatīkami klausīties, kā viņu radošo gaitu novērotāji mēģina izvērtēt, kurš vairāk operskatuvei, kurš filharmoniskajai skatuvei piemērots. It kā nebūtu tādu, kas nekam neder ne vienā, ne otrā, vai arī ir vienlīdz spoži visos ampluā. Bet nu šāda augstprātīga spriedelēšana mūzikas apskatniekiem palaikam tomēr izlaužas, un šo rindu autors nav izņēmums. Pārāk reti, toties samērā regulāri sekojot Aināra Rubiķa veikumam Latvijā un pasaulē, ir nācies gan iekšēji diskutēt par Aināra interpretācijām simfoniskajā mūzikā, taču vēl ne reizi nav likusi vilties neviena viņa vadīta operas izrāde. Šajā tekstā atcerēšos trīs – “Traviatu” Novosibirskā, “Karmenu” Barselonā un “Borisu Godunovu” Maskavā."
Orests Silabriedis, "Mūzikas Saule" Nr. 3/2016
LASĪT