"Visa džeza mūzikas vēsture nesaraujami saistīta ar konkrētiem izpildītājmāksliniekiem, kas bieži vien ir arī komponisti. Tāpēc mēdz runāt par (kalkējot no angļu valodas) “atslēgas figūrām”, pašiem ietekmīgākajiem džeza mūziķiem, kas ir novatori vai arī spilgtākie savas paaudzes meistari, nākamo paaudžu skolotāji, ceļa rādītāji un arī sava ceļa gājēji. Viens šāds savrupa ceļa gājējs un “atslēgas cilvēks” Latvijas džezā ir leģendārais tenorsaksofonists Raimonds Raubiško (1939–2000). Padomju džeza mūzikas kritiķi veica aptaujas, noskaidrojot labākos izpildītājmāksliniekus, un trīs reizes par Padomju Savienības labāko tenorsaksofonistu iebalsoja Raimondu Raubiško. Mūzikas akadēmijas kafejnīcā par viņu uzklausu vairākus stāstus. Juris Mutulis – viens no Raubiško kolēģiem, kas viņu pazinis visilgāk, – uzsverot improvizācijas nozīmību, stāsta leģendu par to, ka pirmā burtiski pierakstītā instrumentālā kadence gadījusies klarnetei. Mocartam bijis ļoti labs klarnetists, kurš pats no sevis nevarējis nospēlēt ne noti, turpretī uz lapas rakstīto spēlējis perfekti. Kāda bija Raimonda Raubiško saistība ar klarneti un vai viņš to sajuta kā savu instrumentu? Atbildes (un tomēr – vēl vairāk jautājumus) meklējiet rakstā. Ceru, ka šis raksts aktualizēs Raubiško personības nozīmību Latvijas kultūrā un kaut mazliet labāk palīdzēs iepazīt spožo mūziķi. Starp citu, nākamgad atcerēsimies Raimondu Raubiško 75. jubilejā."
Dāvis Eņģelis, "Mūzikas Saule" Nr. 5/2013
LASĪT