Senākās rakstiskām liecībām apstiprinātās ērģeles 1209. gadā uzceltajā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 1734. gadā darinājis ērģeļbūvnieks Gotfrīds Klosens (Gottfried Clossen, miris 1740?), un tās 21 gadu spēlējis ievērojamais Sturm und Drang perioda komponists un ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītelis (1728–1788), viens no pēdējiem Johana Sebastiāna Baha skolniekiem. Šo baroka instrumentu 1886. gadā aizstāja ar Ludvigsburgas ērģeļbūves firmas E. F. Walcker & Cie darinātām romantiskām ērģelēm, kas gāja bojā ugunsgrēkā 1941. gada 29. jūnijā. Kopš tā laika dievnamā ērģeļbalsis nav dziedājušas. Vācbaltu–igauņu veicināšanas biedrība ar vācbaltu baronesi Babeti fon Zasu priekšgalā un Rīgas Sv. Pētera baznīcas fonds vēlas situāciju mainīt: cer līdz 2016. gadam pēc pamatīgiem pētniecības darbiem un ar Eiropā atzītu ērģeļbūves meistaru piesaisti uzbūvēt jaunu instrumentu – Klosena ērģeļu rekonstrukciju. Pārliecību, ka tas iespējams, vairojis muzikoloģes Zanes Gailītes atradums Marburgas Herdera institūtā – Klosena līgums par Sv. Pētera baznīcas būvi ar detalizētu instrumenta aprakstu. Tomēr šī ideja nav radusi viennozīmīgu atbalstu – to apstrīd profesors Tālivaldis Deksnis un viņa domubiedri, aicinot dievnamā būvēt modernu instrumentu, kas ļautu spēlēt arī laikmetīgo mūziku, kam romantiskais Rīgas Doms un citi instrumenti Rīgā nav īsti piemēroti. Šoruden “Latvijas Avīzē” izvērsās visnotaļ asa viedokļu apmaiņa, tādēļ “Mūzikas Saule” nolēma uzzināt abu pušu viedokļus, apjautājot arī mūziķus un ērģeļbūves speciālistus.
Ilzes Mednes saruna ar Ērģelnieku ģildes vadītāju Vitu Kalnciemu, "Mūzikas Saule" Nr. 5/2011
LASĪT