Gregoriskais korālis kā kultūrvēsturisks fenomens ieņem īpašu vietu mūzikas vēsturē, un pēdējos piecdesmit gadus tas dažādās jomās piedzīvo intensīvu renesansi – gan pētniecībā un atskaņošanas praksē, gan ierakstu industrijas rosīgajā darbībā. Pētniecībā vēl joprojām tiek atklāts daudz kas jauns un pārsteidzošs. Šajā sakarībā raksta iecere ir pievērsties Rīgas lokālajai gregoriskajai tradīcijai un tādējādi sniegt nelielu ieskatu senākajos mums zināmajos faktos Latvijas mūzikas vēsturē, kas cieši saistīti ar viduslaiku Livoniju. Arī Latvijā, līdzīgi daudzu citu valstu mūzikas vēsturei, pirmā rakstiski dokumentētā mūzikas liecība ir gregorisko dziedājumu pieraksti, kas atrodami Latvijas vēsturei tik nozīmīgajā grāmatā – Rīgas misālē (Missale Rigense). Nozīmīgais 15. gadsimta manuskripts ietver visam Baltijas reģionam unikālu materiālu, kas ļauj daudz ko uzzināt par 15.–16. gadsimta Rīgas Doma mūzikas dzīvi. Vēlīnajos viduslaikos visā Eiropā sastopamas daudzas gregoriskā korāļa lokālās tradīcijas. Šis manuskripts pierāda, ka arī Rīga šai ziņā nav izņēmums. Pēdējo reizi Rīgas misālei nopietnāka zinātnieku uzmanība pievērsta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad tai īpaši pievērsās vācbaltu vēsturnieks Hermanis fon Bruinings (Hermann von Bruiningk), gan nepiešķirot īpašu nozīmi misāles muzikālajai daļai un konkrētiem pielietojuma praktiskiem aspektiem. Īpaši jāizceļ viņa darbs Messe und kanonisches Stundengebet nach dem Brauche der Rigaschen Kirche im späteren Mittelalter, kurā sīki aprakstīta liturģiskā dzīve viduslaiku Rīgas Domā, kā avotu izmantojot arī Rīgas misāli ar tajā atrodamo informāciju.
Atslēgvārdi: gregoriskais korālis, lokālā tradīcija, viduslaiku Rīga, mutiskā tradīcija, senā sakrālā mūzika, Livonija
Guntars Prānis (2015). 15. gadsimta Rīgas misāle un jaunatklātais mūzikas materiāli. Letonica, Nr.31 LU LFMI, 7–18
Rakstu lasīt ŠEIT
Par žurnālu "Letonica" ŠEIT