"Imants Kokars mēdza salīdzināt kordiriģenta darbu ar skriešanu: “No desmit noskrietiem apļiem tikai viens – pēdējais aplis būs māksla, pārējais darbs, darbs, darbs...” Viņš prata likt uz sevi skatīties, klausīties, sadzirdēt, pieņemt. Maestro prata saņemt aplausus, balvas un apsveikumus. Tas viņu dara tik cilvēcīgu, bet reizē tik cienījamu."
Aira Birziņa, "Mūzikas Saule" Nr. 5/2011
LASĪT