Nacionālā ierakstu kompānija SKANi laiž klajā jaunu albumu “Ivanovs. Simfonijas Nr. 19 un 21”, ko ieskaņojis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā. Albums, kas ierakstīts Rīgas Kongresu namā šī gada janvārī, ietver komponista Jāņa Ivanova 19. simfoniju (1979) un nepabeigto 21. simfoniju (1983), turpinot SKANi izdoto sēriju. No šodienas albums ir pieejams lielākajās straumēšanas platformās un CD formātā klausītājiem 80 pasaules valstīs.
Albums pieejams Spotify: ej.uz/lnso-ivanovs-1921-spotify
un Apple Music: ej.uz/lnso-ivanovs-1921-apple
Jāņa Ivanova mūžs un veikums ir viena no spilgtākajām un spēcīgākajām lappusēm joprojām neuzrakstītajā latviešu mūzikas vēsturē. Viņa darbu sarakstā ir 21 simfonija, simfoniskas miniatūras, koncerti vijolei, čellam un klavierēm, instrumentālā kamermūzika, kādas solodziesmas, klavierdarbi un virkne vokalīžu korim a cappella. Ivanova rokraksts ir individuāls, atpazīstams, spēcīgs.
Viņa kādreizējais students Juris Karlsons, kurš absolvēja Ivanova kompozīcijas klasi 1972. gadā, saka:
“Nezinu otru latviešu komponistu, kuram būtu tik spēcīga, dramatiska mūzika. Mūzika, kurā ir trīs konflikta stūri – liktenis, ticība un cīņa. Un arī ļoti vīrišķīga romantika. Sūrme, kas nekad nav gaudulīga.”
Jāņa Ivanova simfoniju sarakstā ir divdesmit pabeigti opusi (21. simfoniju pēc autora nāves instrumentēja Juris Karlsons).
1993. gadā intervijā Imantam Zemzarim Jāņa Ivanova atraitne Leonora Ivanova stāsta par dzīvesbiedra paradumu nemitīgi pētīt arvien jaunus un jaunus nošu materiālus:
“Vēlāk komentēja savu nepieciešamību lasīt partitūras: lai nerastos līdzības ar jau radīto. Par Deviņpadsmito simfoniju teica – nekas tāds literatūrā nav sastopams. Par Divdesmito – tas ir mans rekviēms. Pēdējās, liktenīgās slimošanas laikā sacīja – iedvesma mani atstājusi.”
Jānis Ivanovs tika iecerējis tradicionālās četras daļas, taču paspēja uzrakstīt tikai trīs, un simfonija palika neinstrumentēta. Pēdējais ieraksts notīs datēts ar 1983. gada 23. martu. Četras dienas vēlāk – 27. martā desmitos no rīta – Ivanovs dodas citā saulē.
“Simfoniskās mūzikas ikdienā gan Jāņa Ivanova mūzikas joprojām ir par maz. Līdzās tādiem šedevriem kā Ceturtā, Piektā, Devītā, 14. simfonija un sešas beidzamās nebūtu slikti pārbaudīt, kā mūslaikos iedzīvojas arī pārējās. Jāņa Ivanova mērogs ir grūti aptverams un vēl grūtāk aprakstāms. Atslēga ir mūzikas klausīšanās,”
raksta muzikologs, žurnālists, Liepājas koncertzāles “Lielais Dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris izveidots 1926. gadā kā Rīgas Radiofona orķestris un 2025. gada septembrī aizvadīja 100. koncertsezonu. 2026. gada augustā orķestris aizsāk jubilejas koncertu ciklu, kas noslēdzas oktobra nogalē. No 2013. līdz 2021. gadam LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Andris Poga, savukārt 2022. gada maijā šajā amatā uz trim koncertsezonām stājās soms Tarmo Peltokoski (patlaban – diriģents laureate). 2017. gadā par LNSO goda diriģentu tika iecelts Vasilijs Sinaiskis (galvenais diriģents no 1975. līdz 1987. gadam), savukārt kopš 2021. gada rudens orķestra galvenās viesdiriģentes statusā ir Kristīna Poska. Bagātīga pieredze koncertos Latvijā un ārzemēs orķestrim bijusi ar izciliem viesdiriģentiem un solistiem. Jau trešo sezonu orķestris izraudzījies rezidējošo mākslinieku, un jaunās sezonas rezidējošā komponiste – Ilona Breģe. Līdztekus simfoniskajai un vokālsimfoniskajai mūzikai būtisks LNSO darbības virziens ir bērnu un jauniešu auditorijai veltīti mūzikas notikumi: koncertizrāžu cikls “LeNeSons” un multimediālu koncertu cikls “Simfoniskais hits ar Goran Gora”, kā arī citi, nereti starpdisciplināri muzikāli projekti. Tāpat ik sezonu norisinās LNSO kamermūzikas cikls, savukārt kopš 2015. gada LNSO vasaras nogalēs rīko festivālu ģimenei un draugiem “LNSO vasarnīca”.
Diriģents un klarnetists Guntis Kuzma kopš 2022.–2023. gada sezonas ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. “Lielās mūzikas balvas 2018” ieguvējs par Ādolfa Skultes Piektās simfonijas interpretāciju “Latviešu simfoniskās
mūzikas lielkoncertā” un Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncerta atskaņojumu solista lomā. Starptautisku konkursu laureāts. Savu talantu spilgti apliecinājis daudzu orķestru priekšā gan kā diriģents, gan kā solists. No 2014. līdz 2022. gadam viņš bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents, 2019. gadā vadīja kamerorķestra Accademia Baltica koncertus, regulāri sadarbojas ar vēl citiem orķestriem, toskait Sinfonietta Rīga un Sinfonia concertante. Daudz spēlē kamermūziku, ir aizrautīgs laikmetīgās mūzikas atradējs un interprets. Sevišķa kaislība – būt par jaundarba pirmatskaņotāju, sadarbojoties ar komponistu. Uzstājies ASV, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā. Daudzu Latvijas Radio fondu ierakstu dalībnieks. 2022. gadā klajā nāca Gunta Kuzmas soloalbums, kas tapis sadarbībā ar pianisti Agnesi Egliņu.
Albums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Vairāk par albumu: https://www.lmic.lv/
SKANi ir Latvijas Mūzikas informācijas centra (LMIC) struktūrvienība. To finansē Latvijas Kultūras ministrija, un tās mērķis ir producēt augstas kvalitātes Latvijas klasiskās mūzikas ierakstus, ko izpilda gan jaunie, gan jau pieredzējuši Latvijas mūziķi, un popularizēt Latvijas klasiskās mūzikas mantojumu ar savu atšķirīgo un daudzveidīgo programmu. Dibināts 2014. gadā, SKANi ir izdevis vairāk nekā 180 ierakstu un tam ir ilgstošas attiecības ar Latvijas Radio kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts kori “Latvija”, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri un daudziem citiem solistiem un kamermūzikas grupām.