2023. gada pavasarī publicēts noslēdzošais – ceturtais – Mūzikas akadēmijas rakstu numurs, kas tapis valsts pētījumu programmas Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai projekta Kultūras kapitāls kā resurss valsts ilgtspējīgai attīstībai/ CARD ietvaros. Apakšprojekta Mūzika Latvijā 17.–19. gadsimtā: radošie procesi kultūras kontekstos pētnieki šoreiz padziļinājuši 18. un 19. gadsimta sakrālās un opermūzikas un mūzikas kritikas izpētes lauku, aptverot līdz šim mazpētītas, bet Latvijas mūzikas kultūras attīstībā būtiskas tēmas.
- Ilzes Šarkovskas-Liepiņas rakstā apkopota informācija par Latvijas teritorijā izplatītajām 18. gadsimta protestantiskajām dziesmu grāmatām, sistematizējot tās pēc adresāta: dziesmu grāmatas vācbaltiešiem, dziesmu grāmatas Vidzemes latviešiem, Kurzemes latviešiem, hernhūtiešiem. Vienlaikus raksta autore pievērsusi uzmanību izdevumu saturam, dažām dziesmu lokālām iezīmēm un dziesmu grāmatu izplatībai latviešu sabiedrībā.
- Ievas Pauloviča pētījusi ērģeļu izplatību Vidzemes evaņģēliski luterisko draudžu dievnamos, Latvijas mūzikas vēsturē ierakstot arī ērģeļbūves meistaru vārdus. Mārtiņš Boiko analizē “maija dievkalpojumus” kā jaunu un spēcīgu Tridentas reformu iedvesmotas katoliskās tradicionālās mūzikas slāni, kas nobrieda Latgalē 18. gadsimtā jezuītu misionāru darbības ietekmē (rakstā īpaši izcelti Pušas jezuīti).
- Lolita Fūrmane dalās pētnieciskā atradumā, analizējot 19. gadsimta 30.–40. gados Rīgā dzīvojušā komponista Heinriha Dorna četrcēlienu romantisko operu Anglijas karogs (Das Banner von England, 1841), izmantojot līdz šim par zudušu uzskatīto operas nošu manuskriptu.
- Zane Prēdele izgaismo Jelgavu kā mūzikas dzīves telpu 19. gadsimtā, atklājot vēsturiskas koncertvietas, fiksējot koncertu repertuāru un pievēršot uzmanību muzikāliju apritei.
- Baiba Jaunslaviete, savukārt, pievērsusies “latviskuma” kategorijai mūzikā vācu un krievu preses izdevumos Rīgā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, izvēršot jaunu kultūrestētisko diskursu un piedāvājot vēsturisku “skatu no malas” uz latviešu profesionālās mūzikas pirmsākumiem.
Mūzikas akadēmijas rakstu XXI numurs tiešsaistē aplūkojams JVLMA mājaslapas sadaļā Pētniecība, apakšsadaļā Mūzikas akadēmijas raksti ŠEIT