Vai kontrabasistu saime Latvijā ir liela?
"Esam saskaitāmi ar četru roku pirkstiem – pārāk maz. To bieži izjūt, kad orķestros vajadzīgi papildspēki. Tā būs ar Brāmsa Otro simfoniju Sinfonietta Rīga sezonas noslēgumā. Vajadzēs vismaz vēl vienu vai divus basistus, bet sameklēt ir sarežģīti, jo visi jau kaut kur strādā un ir aizņemti. Studenti Mūzikas akadēmijā ir, aug arī viņu varēšana. Šobrīd latiņa tiešām ir augsta, par to ir liels prieks un pateicība gan manam kontrabasa skolotājam Sergejam Brīnumam, gan Gunāram Upatniekam, kurš mūsu karogu ir uzcēlis ļoti augstu. Milzu paldies Eināram Upatniekam, kurš izskolojis daudzus jaunos kontrabasistus. Tomēr Gunārs ir mūsu cunftes pionieris, kurš pirmais aizbrauca mācīties uz Brno un nodibināja labas attiecības ar Miloslavu Jelīneku. Pēc Gunāra pie viņa studēt un papildināties meistarklasēs ir aizceļojuši pulka kontrabasistu. Tas arī ir veiksmes pamatā, jo esam mūsu skolu paplašinājuši gan ģeogrāfiski, gan meistarības ziņā. Kādreiz visi malās savā sulā tepat uz vietas un maz ko zināja par pasaules vēsmām un spēles tehnoloģijas novitātēm, taču nu tas ir mainījies."
Ar kontrabasistu un diriģentu Jānis Stafecki sarunājas Ija Rubene, "Mūzikas Saule" Nr. 2/2018
LASĪT