LMIC radio

Jaunumi / Publikācijas

Laura Švītiņa. Latvijas Skaņražu kopa (1923–1939) un autortiesību aizstāvība

16. maijs, 2023

Latvijas Skaņražu kopa (LSK) bija viena no mūziķu biedrībām, kas 20. gadsimta 20. un 30. gados veidoja Latvijas mūzikas dzīvi. Tā bija ietekmīgākā komponistu apvienība, kurā darbojās profesionāli komponisti un atsevišķi diriģenti un izpildītāji. Raksta mērķis ir izklāstīt arhīva izpētes rezultātā iegūtās ziņas par biedrību, tās darbības virzieniem, un atklāt kā LSK iestājās par komponistu sociālā un ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu un aizstāvēja autortiesības. LSK nodarbojās ar izdevējdarbību, koncertdarbību, jaunrades veicināšanu, kultūrpolitikas īstenošanu un plašāku mūzikas dzīves veidošanu, taču dominējoša bija interese par autortiesībām un iecere tās kolektīvi aizstāvēt un pārvaldīt. LSK ne tikai veidoja skaņdarbu tarifus, bet arī noteica dažādus autoru honorāra minimumus. Vispirms (1925–1930) LSK biedru autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldīšanu nodeva Latvju mākslas aģentūrai, bet 30. gados LSK pati kļuva par autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (1931–1938). Lai optimizētu autortiesību administrēšanu, no 1936. gada sadalīja pienākumus – LSK autoru honorārus iekasēja no Radiofona, bet no dažādām organizācijām un izpildītājiem Rīgā un provincē autoru honorārus iekasēja Latviešu dziesmusvētku biedrības pārstāvis Jānis Kuplis. LSK izveidotie skaņdarbu tarifi bija pamatā tiem tarifiem, kas stājās spēkā ar likumu 1937. gadā un 1939. gadā. LSK bija galvenā organizācija starpkaru periodā, kas aizstāvēja komponistu autortiesības.

Atslēgvārdi: mūzikas dzīve, biedrība, komponistu biedrība, autortiesības, autoru mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums.

Švītiņa, Laura (2022). Latvijas Skaņražu kopa (1923–1939) un autortiesību aizstāvība. Mūzikas akadēmijas raksti, XX. Sast. Jānis Kudiņš. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 47–70.

LASĪT RAKSTU