OS: Brīdī, kad uzzināji par nepieciešamību mācīties diriģēšanu, neradās jautājums – kāpēc?
MS: Es nebiju no spurainajiem, kas analizē un protestē. Ģimenē tika ieaudzināts – ja jāmācās, tad jāmācās – tāpat kā jebkurš mācību priekšmets. Iekšējas pretestības nebija, drīzāk pārsteigums, jo toreiz pat iedomāties nevarēju, ka mana dzīve reiz būs saistīta ar diriģēšanu. Dārziņskolā mācības neuzsāku, kā vairums, no pirmās klases, bet no ceturtās. Pirms tam 1. mūzikas skolā pie Asnas Andžānes mācījos kompozīciju, nedaudz klavieres, bet mana pirmā specialitāte bija čells, ko spēlēju divus gadus. Man bija jauna un dusmīga skolotāja no Kazahijas, labs kontakts neizveidojās, čellu spēlēt nepatika un to darīju tikai stundās.
Orests Silabriedis, "Mūzikas Saule" Nr. 4/2010
LASĪT