18. gadsimta gaitā nobrieda un jau lielā mērā īstenojās iespaidīgas pārmaiņas latgaliešu kultūras un līdz ar to tradicionālās mūzikas ainavā. Līdzās senajai vietējai tautas mūzikai it īpaši minētā gadsimta pēdējā trešdaļā strauji izvērtās jauns, spēcīgs katoliskās tradicionālās mūzikas slānis. Šo procesu dzenulis bija jezuītu misionāru nerimtīgais darbs, tautā iedzīvinot Tridentas, resp., reformēto katolicismu, bet medijs – viņu izdotās latgaliešu lūgšanu un dziesmu grāmatas, kas reizē bija minēto mūzikas procesu iedarbināšanas un uzturēšanas rīks. 18. gadsimta pašās beigās ar grāmatu Łyugszonas ap dzieywoszonu K. Jezu Chrysta un Kołposzonas par mieniesi mai da Jumpraway Maryay [..] (Lūgšanas par Kunga Jēzus Kristus dzīvi un Maija mēneša kalpošanas Jaunavai Marijai [..], 1799) Latgalē ienāca tautas dievbijības tradīcija, kuras vēsturiskais nosaukums lasāms nule minētās grāmatas virsraksta otrajā daļā (Kołposzona par mienesi mai utt.), bet kuras apzīmēšanai šajā studijā, balstoties uz 20. gadsimta literatūrā nostiprinājušos tradīciju, lietots termins “maija dievkalpojumi” . Mūsdienas maija dievkalpojumu tradīcija sasniegusi jau lielā mērā postfunkcionālā stāvoklī. Rakstā pētīta šīs muzikālās tradīcijas izcelsme un struktūra, aprakstīts tās avots – Annibales Dionīzija SJ (Annibale Dionisi) 1725. gada maija dievkalpojumu grāmata, aplūkots tradīcijas veidošanās sākumposms Latgalē, kā arī Pušas jezuītu , it īpaši Tadeuša Kučiņska SJ loma tajā.
Atslēgvārdi: pārmaiņas latgaliešu kultūras un mūzikas ainavā 18. gadsimtā, jezuītu grāmatas: pārmaiņu medijs, maija dievkalpojumi Svētās Jaunavas Marijas godam un to aizsākums Latgalē 18. un 19. gadsimta mijā, Annibales Dionīzija SJ maija dievkalpojumu grāmata (1725), Pušas jezuītu un īpaši Tadeuša Kučiņska SJ nozīme
Boiko, Mārtiņš (2023). Maija dievkalpojumu pirmsākumi Latgalē. Mūzikas akadēmijas raksti, XXI. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 59–102.