OS: Kad tev jārada mūzika izrādei, ko tu dari?
JV: Moku sevi. Ja nopietni, paņēmieni ir dažādi. Viens no interesantākajiem darba modeļiem bija izrādei “Precības”. Mihailam Gruzdovam ļoti svarīga ir radošā komanda, un vienā periodā kustību konsultants viņa izrādēm bija Jurijs Vasiļkovs no Sanktpēterburgas. Toreiz Vasiļkovs varēja tikt tikai uz iestudēšanas procesa pašu sākumu. Gruzdovs rādīja – te viņam vajag to, te šito. Vasiļkovs ņemas skaitīt – viens div’ trīs četr’ piec’ seš’, viens div’ trīs un tā tālāk. Es saku – paga, paga, ja jūs šitā te skaitāt, paņemsim videokameru un nofilmēsim visu, kas te notiek. Pēc tam skatījos video un rakstīju mūziku, balstoties uz redzamo. Septiņdesmit pieci procenti “Precību” mūzikas tapa šādā veidā. Ir cits variants. “Raudupiete”. Lugas eksemplāru izlasīju vienā elpas vilcienā. Gruzdovs saka, negribu neko melnu, uzraksti man opereti. Nekas neizdevās, iekams neuzradās puika, kam tur vajadzēja spēlēt. Tas bija tāds tīrradnis, un tas viņa skatiens, un viņš tā lēni dara to visu... Skatījos uz viņu, un beidzot man galvā sāka kaut kas pulsēt, un tad radās pirmās taktis.
Orests Silabriedis, "Mūzikas Saule" Nr. 3/2010
LASĪT