"Pagājušā gadsimta 80.–90. gadu mijā pusaudža apsēstībā centos nepalaist garām nevienu latviešu jaunās paaudzes komponistu koncertu. Pie svaigi restaurētās Vāgnerzāles 1990. gada 24. martā afiša vēstīja par kāda aizokeāna tautieša pirmo autorkoncertu Latvijā, ko organizējuši šejienes atskaņotājmākslinieki. Tā bija mana pirmā saskare ar tobrīd tikko 30 gadu slieksni pārkāpušā Imanta Mežaraupa mūziku – toreiz skanēja vairākas viņa klavierminiatūras, vokālie cikli, Sonāte altam un klavierēm, “Maza serenāde” saksofonam un čellam, Pirmais klavieru trio un Canticum solemnis ar Andreja Eglīša vārdiem stīgu kvartetam, fautai, klarnetei, mežragam un soprānam. Personīgi ar Mežaraupu iepazinos pēc sešiem gadiem – 1996. gada vasarā, kad viņš topošajiem komponistiem lasīja lekcijas par laikmetīgo mūziku jauno mūziķu nometnē Ogrē."
Jānis Petraškevičs, "Mūzikas Saule" Nr. 4/2013
LASĪT