Nacionālā ierakstu kompānija SKANi laidusi klajā albumu ar Viļņa Šmīdberga kamermūziku, ko ieskaņojušas – Magdalēna Geka (vijole/alts), Ilona Meija (flauta) un Iveta Cālīte (klavieres).
“Vilnis Šmīdbergs dzimis 1944. gadā – vienā no drūmākajiem gadiem cilvēces vēsturē. Tas atbalsojas arī viņa mūzikā, taču traģika tomēr nav komponista dominējošā pasaules uzskata un vēstījuma iezīme. Tiekšanās pēc harmonijas, humānisma vērtību klātesamība, kristietības raisītās garīgās vertikāles akcentēšana, skats uz tradīciju, uz vēsturi – šīs dimensijas caurvij Šmīdberga mākslu, šīs tēmas viņš risina konsekventi, nopietni un patiesi,” tā albuma anotācijā raksta mūzikas apskatnieks Armands Znotiņš.
Vijolniece Magdalēna Geka Latvijā un ārzemēs pazīstama ar savu harismu, muzikālo aizrautību, enerģiju, spozmi un nu jau arī ar paliekošu interesi alta spēlē. 2025. gada 24. janvārī latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā Magdalēna Geka kopā ar Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē pirmatskaņojusi Jāņa Petraškeviča vijoļkoncertu vārdi ar izzudušiem burtiem, 2024. gada 18. oktobrī Jaunās mūzikas festivālā “Arēna” to pašu interpretu sastāvā pirmatskaņojusi Platona Buravicka vijoļkoncertu Vakuuma domēni, sniegusi pirmās versijas arī Santas Bušs, Matīsa Čudara, Asijas Ahmetžanovas (Latvija / Šveice), Kamilas Pepānas (Francija), Gabriela Sivaka (Argentīna) jaundarbiem. Kopā ar pianistu Kišinu Nagai ieskaņotas Bēlas Bartoka sonātes un rapsodijas, kopā ar pianisti Ivetu Cālīti ieskaņotas Maijas Einfeldes sonātes. Daudzu starptautisku konkursu laureāte un daudzu nozīmīgu muzikālo vienību (Francijas Radio filharmonijas orķestris, Parīzes orķestris, kamerorķestris Kremerata Baltica, Orchestre Hexagone, Ensemble Appassionato) dalībniece, koncertmeistare, atskaņojuma vadītāja ieguvusi maģistra grādu Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā vijoles un kameransambļa specialitātē un Mākslinieka diplomu gan Parīzē, gan Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā.
Kā soliste uzstājusies ar dažādiem orķestriem Latvijā, Francijā, Vācijā un Ukrainā. Līdzdibinājusi klavieru trio “Sōra”, izveidojusi festivālus Jaunie Latvijas kamermūziķi – Saulkrastiem un Ventspils kamermūzikas dienas. Kopš 2022. gada Magdalēna Geka ir izcilā franču stīgu kvarteta “Akilone” pirmā vijolniece, kopš 2024. gada – Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertmeistare.
Mūziķes panākumu klāstā ir trīs nominācijas Vācijas skaņu ierakstu balvai Opus Klassik un divas nominācijas Lielajai mūzikas balvai – kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” (2014) un “Par izcilu interpretāciju” (2020).
Pianiste Iveta Cālīte savā profesionālajā darbībā un repertuāra izvēlē aptvērusi plašu diapazonu, galvenos akcentus liekot uz latviešu un franču skaņumākslu un retu darbu atskaņošanu. Kopā ar vijolnieci Magdalēnu Geku Nacionālajā skaņu ierakstu namā SKANi tapis albums “Maija Einfelde. Vijoļsonātes”, kas ieguvis vairākas nominācijas prestižajai Vācijas skaņu ierakstu industrijas balvai Opus Klassik.
Iveta Cālīte studējusi Francijā, Alfrēda Korto Parīzes mūzikas augstskolā pie Žana Marka Luisadas. Pēcāk studijas turpinātas Zviedrijā, Stokholmas Karaliskajā Mūzikas augstskolā, pie Stefana Bojstena un Matsa Vidlunda, kur iegūts maģistra grāds un solistes diploms. Uzstājusies kopā ar Norvēģijas Radio orķestri un dažādiem Stokholmas orķestriem, tostarp Volfganga Amadeja Mocarta un Morisa Ravela klavierkoncertu, kā arī veikusi vairākus ierakstus Latvijas Radio. Iveta ir starptautiski pieprasīta kamermūziķe, uzstājusies dažādu ansambļu sastāvā Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs, ASV, Francijā, Vācijā un Luksemburgā.
Flautiste Ilona Meija kopš 2024. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektore. Viņas iepriekšējā karjera pēc šīs augstskolas absolvēšanas (bakalaura grāds Viļņa Strautiņa flautas klasē un maģistra grāds Guntas Sproģes kameransambļa klasē) ietver darbu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Latvijas Nacionālās operas orķestrī un kamerorķestrī “Sinfonietta Rīga”. Uzstājusies kā soliste un muzicējusi daudzveidīgos kameransambļu sastāvos, kur atskaņojuma kvalitātēm pievienojušās arī Ilonas Meijas teicamās prasmes dažādu laikmetu un žanru partitūru interpretācijās – no senās mūzikas un klasicisma pērlēm līdz pat mūsdienu skaņumākslas svaigākajām un tehniski sarežģītākajām aktualitātēm. Ilonas Meijas skatuves partneri bijuši pianisti Pēteris Plakidis, Jautrīte Putniņa, Dzintra Erliha, Herta Hansena, ērģelniece Larisa Bulava, klavesīniste Ieva Saliete, flautiste Ilze Urbāne, fagotists Dzintars Jurgelaitis, altiste Andra Dārziņa, čellisti Ivars Bezprozvanovs un Ēriks Kiršfelds. Mūziķe piedalījusies Džonatana Hārvija, Pētera Vaska, Lūcijas Garūtas daiļradei veltīto albumu ieskaņojumos. Sniegusi meistarklases Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā un Baltijas valstīs. Mūzikas akadēmijas Gada balva kā labākajam mācībspēkam Ilonai Meijai piešķirta 2020. gadā, bet Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā – Lielā mūzikas balva – kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī” iegūts 2015. gadā.
Albums “Vilnis Šmīdbergs. Kamermūzika” tapis sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Albums fiziskā formātā pieejams 80 pasaules valstīs, kā arī digitāli visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.
SKANi katalogā ir jau vairāk kā 100 starptautiski izplatīti un augsti novertēti latviešu klasiskās, laikmetīgās un džeza mūzikas albumi, kas regulāri saņem cildinošas atsauksmes no tādiem prestižiem medijiem kā Gramophone, BBC Music Magazine, WRD, Deutschlandradio, Opera Today, Chorzeit Magazine, Artsdesk, The Guardian, The Times un citiem. SKANi ir Latvijas Mūzikas informācijas centra struktūrvienība, kas darbojas ar Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Vairāk par albumu ŠEIT