LMIC radio

Atskatīšanās

Sērija

Latvijas komponisti

Ieraksts

2019

Izdošanas datums

18.10.2019

Skaņdarbi

Apraksts

LMIC 076

"Ir norādīts, ka Pēteris Plakidis (1947–2017) nebija daudzrakstītājs, bet viņa darbi vienmēr tikuši daudz atskaņoti. Muzikologs Arnolds Klotiņš saka: “Darbi paliek mūziķu repertuārā vai atgriežas tur gadu desmitiem ilgi, un mūsdienu mūzikā tā, kā zināms, ir samērā reta lieta. Mīlestība pret Plakida skaņdarbiem sakņojas to labajā pieejamībā atskaņotājiem – viņa partitūrām piemīt mūsdienu mūzikai ne vienmēr piemītošā īpašība, proti, viss tajos uzrakstītais, citiem vārdiem, visa faktūra, kas sniedzas no vienbalsības līdz aleatoriskai mutuļošanai, tik tiešām ir arī ar dzirdi kontrolējama un attaisnota reālā skanējumā”.

Šajā albumā par to pārliecināties ļaus četri Plakida simfoniskie opusi, kurus bieži gribējis atskaņot Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Vēl vairāk – tieši Plakida mūziku LNSO ne reizi vien vēlējies atskaņot sev būtiskos brīžos, pasūtinādams viņam jaundarbus vai nu sezonas atklāšanas, vai orķestra jubilejas koncertiem. Arī tad, kad muzicēja diriģenta Vasilija Sinaiska vadībā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.

Pētera Plakida mūzika runā ļoti tiešu valodu un stāsta krāšņus stāstus. Kritiķi to saukuši pat par izteiksmē kristālskaidru. Pēteris Plakidis pats par saviem darbiem izteicās ļoti skopi. Ja nu vienīgi kaut ko par skaņdarba formu, par kādu pielietoto tehnisko paņēmienu. Tomēr viņa mūzikas spilgtie tēli liek mums gan fantazēt, gan mēģināt sasaistīt tos ar mūsu visu kopīgi dzīvojamo dzīvi." - Ināra Jakubone

Egīls Šēfers: "Pētera Plakida mūzikas albums ir liels un pamatīgs veikums, kas nāca lēni". LMIC direktora sarunu ar muzikoloģi Lieni Jakovļevu klausies ŠEIT

Kritika

"For those unfamiliar with the name, Pēteris Plakidis was born in Riga in 1947. His initial studies were carried out at the Emīls Dārziņš College of Music before he became an undergraduate at the Jāzeps Vītols State Conservatory, later known as the Latvian Academy of Music. Taught by composers Jānis Ivanovs and Velantīns Utkins, he graduated in 1970. Further postgraduate study was completed at the conservatory in 1975. Between 1969-1974, Plakidis was musical director at the Latvian National Theatre. In 1991 he held the post of professor of composition at the Latvian Academy of Music. He died in 2017. He worked in all the familiar genres, including orchestral, concertante, chamber and vocal music. This new release from the Latvian-based Skani label features four world premiere recordings of his symphonic works, penned between 1975 and 1996. The orchestra is the Latvian National Symphony Orchestra, under its Honorary Conductor Vassily Sinaisky.

Plakidis’ music is lyrical and approachable and draws on Latvian folk music, Renaissance and Baroque forms. From this wealth of disparate sources, emerges music of immense beauty and allure.

Composed to celebrate the 60th anniversary of the Latvian National Symphony Orchestra, Canto, which opens the disc, transports us around the orchestra, its aim being to spotlight each individual section. There's a hint of doggedness in the onward rhythmic tread of the opening measures, but the vista gradually opens out into something less determined. The harp section's diaphanous glow adds some radiance, whilst the brass invigorates. Bird song and tranquillity mark the woodwinds, whilst the strings weave a mesh of sound around a persistent ostinato bass. In the closing measures peace and repose gently whisk the listener away. Sinaisky's wonderful control of the transitions seals the success of this captivating performance.

The start of Variations evokes glowing embers providing balm to the senses. As the work progresses, Plakidis ratchets up the rhetoric to increase the tension, which eventually becomes explosive.

More transparent orchestral scoring characterizes Legend, where Plakidis ulilizes seven tones as opposed to twelve. The climate is one of fresh, vitalizing air. Chromaticism and dissonance give way to pure diatonicism. Ancient modes are found a place, and the score draws heavily on Latvian folklore.

The final piece is Glance Back, which also happens to be the title of the disc. Once again, the scoring is lightly textured and there’s an almost chamber music-like feel to proceedings, with everything scaled down to modest proportions. There’s bird song, and an evocation of vast spaces and broad expanses of water.

This well-recorded programme offers thought-provoking music, performed with infectious enthusiasm and zeal."

Stephen Greenbank
 

"Liekas, vispilnīgāk kāda mākslinieka sniegumu var novērtēt tikai pēc viņa aiziešanas. Tad atskats ir pilnīgāks. Kaut arī tikai nepilni trīs gadi pagājuši, kopaina kļūst skaidrāka, un to veicina arī nule izdotais albums. Kopumā darbu skaits nav liels, bet gandrīz visas kompozīcijas ir ar paliekošu māksliniecisko vērtību, kas ir interesantas arī nākamo paaudžu klausītājiem. Jaunajā albumā iekļauti četri darbi. Bija interesanti salīdzināt šā brīža iespaidus ar atmiņām par pirmatskaņojumiem. Gan uzreiz jāpiebilst, ka atmiņas mēdz būt mānīgas un iespaids koncertzālē vienmēr atšķirsies no ieskaņojuma. Tam savukārt piemīt nelāga īpašība izcelt negatīvo un notušēt labo. Šoreiz “Dziedājumā” tomēr likās pārāk plašs mūzikas materiāls, bet nu ieteikumi saīsināt, protams, ir bezjēdzīgi. “Variācija” joprojām valdzina ar savu loģiku, dramaturģisko virzību un arī emocionālo daudzveidību – īsta meistara darbs, kur racionālais un emocionālais ideāli sabalansēts. Kaut arī te izteikts konstruktīvisms, šo tīri intelektuālo ievirzi bagātina romantiska gaisotne. “Leģendā”, kas, manuprāt, ir programmas virsotne, nepārprotami saklausāma latviska gaisotne, pat bez folkloras citātiem. Beidzamais skaņdarbs “Atskatīšanās” liekas vistumšākais Plakida darbs, kur nereti ieskanas pat depresija, kas šim komponistam kopumā nav raksturīga. Vai tas būtu t. s. padomju realitātes atspoguļojums, kas noteikti nomāca ikkatru radošo personību? Kaut arī nekur nav norādīti tapšanas gadi, kā tas būtu pieņemts “labākajās famīlijās”, diez vai būtu pareizi šo darbu ielikt kā noslēgumu, tā atstājot klausītāju skumji depresīvā noskaņā. Šoreiz sevišķi jāuzteic LNSO sniegums maestro Sinaiska vadībā (atgādināšu, ka viņš bijis vairāku darbu pirmatskaņotājs, ko derētu norādīt citādi vērtīgajā Ināras Jakubones anotācijā ar joprojām saturīgo Imanta Zemzara 1987. gada eseju). Manā skatījumā šis ir visveiksmīgākais orķestra ieskaņojums, jo parasti tiek muzicēts vēsā angļu mierā, bet te diriģents panācis maksimālo emocionālo atdevi. Jāuzteic arī Normunda Šnē meistarīgā skaņu režija. Pasaules vadošās firmas anotācijām katrā valodā izvēlas citus autorus, nevis aprobežojas ar vienkāršu tulkojumu. Šoreiz tas, kas katram Latvijas iedzīvotājam ir pašsaprotams, var būt sevišķi vērtīgs cittautiešiem."

Ideja ***** Atskaņojums ***** Baudījums *****
Juris Griņevičs, "Mūzikas Saule" Nr. 1 (101) 2020
____________________________________________________________________________________

"Aizvadītās sezonas vērtēšanā Latvijas mūzikas ierakstu gadabalvai tieši Plakida simfonisko skaņdarbu izlase kļuva par īpaši vērtīgu māksliniecisko, konceptuālo un – kas tikpat svarīgi – arī emocionālo pieredzējumu. Tagad noklausījos albumu atkal, un četru opusu kopums Vasilija Sinaiska vadītā LNSO interpretācijā joprojām dziļi uzrunā un saviļņo. Divi skaņdarbi – “Dziedājums” un “Variācijas” – vairāk pazīstami, divi citi – “Leģenda” un “Atskatīšanās” – koncertdzīvē un ieskaņojumos mazāk zināmi, taču gan katra partitūra atsevišķi, gan muzikālā kopaina nešaubīgi vēsta par Plakida radošo izcilību, komponistam ietiecoties nacionālās identitātes dzīlēs, paužot pārlaicīgu un vispārcilvēcisku vēstījumu un suģestējot arī ar kompozicionālās rakstības spozmi. Diriģenta un orķestra sniegums uzskatāms par izcilu veiksmi – Plakida laikabiedra un domubiedra Sinaiska redzējumā vismaz šajā ierakstā nav nekā no paguruma vai kavēšanās aizgājušo laiku atskaņotājmākslas pasaulē, un diriģents droši un ekspresīvi vada orķestri cauri komponista skaņurakstu komplicētajiem labirintiem, savukārt mūziķi viņam atsaucas ar saliedētu, tembrāli krāšņu un emocionāli bagātīgu spēli. Būtiski arī, ka šī izlase ietver viscaur simfonizētas partitūras, tās veidotājiem un arī klausītājiem paļaujoties uz to, ka nāks vēl citi, kas laikmetīgā iztulkojumā ieskaņos daudzos un ne mazāk izcilos Plakida koncertžanra opusus."

Ideja ***** Atskaņojums ***** Baudījums *****
Armands Znotiņš, "Mūzikas Saule" Nr. 1 (101) 2020
_____________________________________________________________________________________

"Ar Pētera Plakida daiļradi līdz šim nebiju pieklājīgi daudz saskārusies. Viņa rokraksts šajā ierakstā mani iepazīstina ar komponistu, kas savā izteiksmē ir laikmetīgs, bet monumentālo orķestra partiju vērienībā līdzinās pagātnes dižgariem. Man šie opusi ir kā piemērs, ka augstvērtīga klasiskā mūzika ir klātesoša un tā pauž pati sevi. Un, lai arī šīs kompozīcijas ir smalkas, augstvērtīgas, intelektuāli izaicinošas un nepavisam nav triviālas nevienā no aspektiem, to uztveramība viscaur paliek skaidra, nesarežģīta, intuitīva un ārkārtīgi cilvēciska. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegums ir lielisks!"

Ideja ***** Atskaņojums ***** Baudījums ***
Agnese Streļča, "Mūzikas Saule" Nr. 1 (101) 2020