Vienpadsmitais Liepājas koncerts balsij un orķestrim

Par savu “Liepājas koncertu” Platons Buravickis saka: “Šī mūzika tiek balstīta cilvēka emocionalitātē,
kas savukārt var izpausties tikai caur cilvēka balss niansēm. Tā gan neatgādinās garu dziesmu, vai
operas skatu, tas būs tīri sānisks vēstījums par cilvēka pārdomām, jūtām, bailēm, priekšnojautām,
kas savukārt mijiedarbojas ar pasaules mūžīgo skanējumu jeb visu dzīvo, kas ir pasaulē. Cilvēka
jūtas ir īslaicīgas, cilvēka dzīve arī, bet pasaule eksistē visu laiku, mūžīgi. Viena cilvēka jūtas nevar
ietekmēt pasaules veidošanās procesu, bet pasaules procesi burtiski veido cilvēka jūtas, spēlējas ar
tām – šie procesi spēlē cilvēku.
Mana koncerta problemātika ir objektivitātes un subjektivitātes izpratne. Objektīvs instrumentu
skaņojums un trausla, dažreiz pat nekonkrēta cilvēka balss. Darba skanēšanas procesā tiek izdzēstas
visas robežas starp objektīvo un subjektīvo, arī pasaule var būt trausla un nekonkrēta. Arī pasaule
ir subjektīva, salīdzinot to ar Visumu. Visam dzīvi dod Visums, tikai Visums nespēlē ne pasauli, ne
cilvēkus. Visuma bezgalīgais dziedājums iedvesmo visu uz piedzimšanu un dzīvošanu."
 

pirmatskaņojums 2017. gada 22. jūlijā koncertzālē “Lielais dzintars”
Julianna Bavarska, LSO, diriģents Atvars Lakstīgala