LMIC radio

Andris Dzenītis

(23.01.1978)

Mūzika ir mana dzīvesvieta. Mūza - starp debesīm un manas rokas kustību.

 

 

Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā (kompozīciju pie Pētera Vaska, 1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm "Pamestie", 16 gadu vecumā izpelnījies Latvijas Komponistu savienības kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Studijas turpinājis JVLMA (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002).
Darbi atskaņoti gan Latvijā, gan arī ārzemēs: festivālos "Baltic Breezes Over Malaysia" (1996), "Warsaw Autumn" (1997, 2013), "Gaida" Viļņā (1998, 2002), "Spelplan" Stokholmā (2002), "Arēna" Rīgā (2002–2020), "Maerzmusik" Berlīnē (2003), "NYYD" Tallinā (2003), "Bergen International Music Festival" (2005), "Klangspuren" Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā "Glenn Gould studio" Toronto (Kanāda, 2006), "Time of Music" Vītasari (Somija, 2006), "ISCM World Music Days" Honkongā, Pekinā un Tartu (2007, 2018 un 2019), "Musica Viva" (Vācija, 2012) u. c.
Sadarbojies ar redzamākajiem Latvijas un ārvalstu kolektīviem, to vidū: Latvijas Radio koris, orķestri "Rīgas kamermūziķi", "Sinfonietta Rīga", "Deutsche Radio Philharmonie Saarbruecken – Kaiserlautern", "Radio Symphony Orchestra Berlin", Amsterdamas radio simfoniskais orķestris, Beļģijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Karels Marks Šišons, Bostonas un Leipcigas "Gewandhaus" orķestri un diriģents Andris Nelsons, Gidons Krēmers un orķestris "Kremerata Baltica",  ansambļi "Kroumata" (Zviedrija), "Paragon" (Skotija), "Pierrot Lunaire Ensemble Wien" (Austrija), "Caput" (Islande), "Ensemble Modern" un diriģents Pēters Etvošs, pūtēju kvintets Carion u. c.
Divkārt saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2003, 2014, divkārt nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai "Lielais Kristaps" (2004), to saņēmis 2017.gadā par mūziku Aika Karapetjana filmai "Pirmdzimtais", ieguvis 2. vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), 1. vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Darbi vairākkārt nominēti "Lielajai mūzikas balvai". Saņēmis "Lielo mūzikas balvu" 2006 (par vokāli simfonisko darbu "Fides. Spes. Caritas") un 2014 (par koncertu saksofonam ar orķestri "E(GO)") . Ar simfonisko darbu "Postlūdija. Ledus" iekļuvis Latvijas Radio 3 "Klasika" 2009. gada mūzikas notikumu topā un par šo darbu saņēmis arī laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā (2010).
Aktīvi strādā mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. No 2003.- 2009. gadam  bijis žurnāla "Mūzikas Saule" redaktors. Lasījis lekcijas Londonas Gildhola mūzikas skolā (2001) un Latvijas Kultūras akadēmijā (2002). Organizējis Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā (2002–2006), Mazsalacā (2008, 2010) un Cēsīs (2012). Kopš 2005. gada strādā par kompozīcijas un mūzikas teorijas pasniedzēju Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, kopš 2013. gada ir pedagogs Ventspils mūzikas vidusskolā, kopš 2020.gada - Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, strādājis arī Cēsu mūzikas vidusskolā (2011–2013).
Kopā ar eksperimentālo elektroakustiskās mūzikas grupu "Woodpecker project", kas dibināta 2006. gadā, aktīvi piedalās dažādos elektroniskās mūzikas projektos Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2004. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs. Andra Dzenīša daiļradē būtiska vieta atvēlēta kamermūzikai, kormūzikai, simfoniskajai mūzikai un operai. Tēmu lokā ir eksistenciālas dabas problemātika, konfliktējošas situācijas, psiholoģiski niansēta iedziļināšanās cilvēka iekšējā pasaulē, sniedzot pārlaicīgu vispārinājumu. Mūzikā dominē ekspresīvas, asi disonantas līnijas, dramatiski spriega enerģētika un monolītas, telpiskas skaņuceltnes, mijoties laikmetīgi modenajam un romantiskajam.

© LMIC