LMIC radio

Jēkabs Jančevskis

(18.04.1992)

“Komponista mūžs ir paredzēts tam, lai radītu mūziku, bet savukārt mūzika, ko viņš rada, ir paredzēta tam, lai rādītu komponista mūžu.”

 

Jēkabs Jančevskis

 

Komponists un diriģents Jēkabs Jančevskis dzimis 1992. gada 18. aprīlī Rīgā, Latvijas Nacionālā teātra aktrises Zanes Jančevskas ģimenē.

Bērnība bijusi piesātināta ar muzikāliem iespaidiem. Spilgtākās atmiņas saistās ar laiku, kas pavadīts teātra aizkulisēs un uz skatuves, tēlojot bērnu lomas dažādos uzvedumos (Rīga, Sīkstulis, Vasaras rīts, Sapnis vasaras naktī, Pepija, Sensācija). Kā aktieris piedalījies arī filmās (Izpostītā ligzda). Atrodoties šādā radošā vidē, J. Jančevskis pievērsis uzmanību arī izrāžu muzikālajam noformējumam. Jau kopš bērnības viņš interesējies par improvizāciju. Bērnībā rotaļājoties, J. Jančevskis veidojis savus personīgos iestudējumus, ierakstot tos tolaik pieejamajos lenšu magnetofonos. Vēlāk klāt nākusi interese un prasme pēc atmiņas atskaņot teātrī dzirdētās melodijas.

1999. gadā J. Jančevskis sācis apgūt pamatizglītību Rīgas Franču licejā un paralēli arī klavierspēli toreizējā Rīgas 1. Mūzikas skolā (tagadējā Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola) pie Zanes Mežgailes. Fakultatīvi viņš mācījies arī kompozīciju pie Ilzes Arnes, un 14 gadu vecumā tapušas pirmās kompozīcijas.  

2008. gadā J. Jančevskis iestājies Rīgas Doma kora skolā, kur par savu profesiju izvēlējies diriģēšanu; to viņš apguvis sākumā pie Valda Bernhofa (2008–2009) un vēlāk pie Initas Kamarūtes (2010–2012). Arī vidusskolas laikā J. Jančevskis paralēli studiju procesam kopš otrā kursa sākuma apguvis kompozīciju – īslaicīgi pie Paula Dambja (2009), bet vēlāk līdz pat vidusskolas absolvēšanai pie Ērika Ešenvalda (2010–2012). Šajā laikā J. Jančevska vārds sācis parādīties arī koncertu programmās, galvenokārt kormūzikas jomā. Rīgas Doma kora skolas jauktā kora izpildījumā pirmatskaņoti vairāki viņa skaņdarbi, tostarp Ave Maris Stella un Adveniat Regnum. Jau pēdējā vidusskolas kursā J. Jančevskis bijis pilnībā pārliecināts, ka turpmāko dzīves ceļu vēlas saistīt ar kompozīciju kā visaptverošāko mūzikas profesiju. Tomēr paralēli viņš strādā arī par diriģentu vairākos koros, tostarp jauktajā korī Sõla (kopš 2012), Anima (kopš 2013).

2012. gadā J. Jančevskis iestājies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesores Selgas Mences kompozīcijas klasē. Šajā laikā viņam ir izveidojusies laba sadarbība ar Valsts akadēmisko kori Latvija, kuram viņš rakstījis jau vairākus pasūtījuma darbus, tostarp Bēgums, Poga.

Jēkabs Jančevskis plūcis laurus dažādos konkursos. Starp tiem ierindojas galvenā balva un simpātiju balva P. Vaska fonda rīkotajā vokālās kamermūzikas jaundarbu konkursā (2013) par solodziesmu Apdzisa pļavas; būtiska daļa viņa nopelnu ir arī kora Sõla izcīnītajā Grand Prix un specbalvā par labāko brīvās izvēles skaņdarbu, kas ir paša Jančevska kora kompozīcija Adveniat Regnum, Dziesmu svētku ietvaros rīkotajos Koru karos (2013).  

Savā daiļradē komponists labprāt runā par tēmām, kas saistītas ar garīgumu, gaismu, filozofisku apceri, taču dažkārt ieskanas arī ironijas vai pat agresijas motīvi. Kordziesma Ar zvaigžņu kluso gaismu veltīta 2013. gadā Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem. Simfoniskā partitūra Trakās dienas atspoguļo daļai sabiedrības piemītošo mantrausību, kas var izpausties pat tādos garīgos svētkos kā Ziemassvētki.

Liela daļa jaunā komponista daiļrades ir veltīta kora mūzikai. Dzejas teksta izvēles ziņā J. Jančevskis ir ļoti prasīgs un atzīst, ka ar grūtībām sameklē vārsmas, kas viņu personiski uzrunā un raisa mūzikas idejas, tomēr īpaši tuva viņam ir Ojāra Vācieša un Knuta Skujenieka dzeja. Vairākās kordziesmās izmantots latīņu teksts, jo šī valoda pašam komponistam šķiet noslēpumaina, bet saistoša.

Jana Kuzmenkova