"Klavieru mūžs nemaz nav ilgs, salīdzinot, piemēram, ar vijoli vai ērģelēm. Tikai 18. gadsimta otrajā pusē dzidro, trauslo klavesīna skaņu izkonkurēja jaunais instruments – pianoforte, uz kura spēlētājs varēja panākt lielas dinamiskas gradācijas un dažādas tembrālās krāsas ar pirkstu piesitiena meistarību. Līdz ar 19. gadsimta sākumu Eiropā aizsākās pianistu aktīva koncertdzīve un, meklējot arvien jaunus klausītājus, pianisti braukāja tālum tālus ceļus. Viens no kārdinošākajiem galamērķiem bija Pēterburga, cariskās Krievijas galma rezidence, uz kurieni ceļš no Eiropas veda cauri Rīgai. Tā rīdzinieki kļuva par izsmalcinātu koncertu baudītājiem – pasaulslavenu viesmākslinieku lutinātu publiku. Vienīgais no 19. gadsimta “lielajiem” pianistiem, kurš Rīgā nav viesojies, ir Frideriks Šopēns. Bet par daudziem citiem klavieru virtuoziem un to koncertiem Rīgā būs šis stāsts."
Ilona Breģe, "Mūzikas Saule" Nr. 1/2021
LASĪT