"This recording is the consequence of several year's labour of love by Sigvards Kļava and musicologist Agnese Paunia. The result has been a new publication of Zālīts’s complete choral music. All of the works in this recording are world premieres.
Jānis Zālīts’s compositions embraced solo song, choral song and a small amount of piano music. A selection of the latter can be found on another of Skani’s releases, The Three Osokins in Latvian Piano Music, which I reviewed in 2018. Reading between the lines, he appears to have harboured many insecurities regarding his compositional endeavours. We are told that he felt a constant need to re-edit works, striving for new versions. He would also abandon compositions halfway through, losing confidence in their progress. Any attempt to catalogue his opuses chronologically is virtually impossible, as he usually never dated them. His oeuvre consists of about 100 works, written roughly over a forty-year period. His choral items, the focus of this release, contains 36 songs for mixed choir, 7 for men’s choir and a single example for women’s choir.
Zālīts gravitated towards this genre as he felt that song established his bond with his native country. He selected poetry that was noble and contained “a flood of the deepest feelings, the deepest essence of things in their first framing, the rhythm of the soul”. He found that several contemporary poets lived up to this ideal, and these he drew from.
These choral works offer a wealth of harmonic invention. The composer was indeed resourceful. Some are quite chromatically adventurous, like Birch Grove, Cherished Souls, From Early Childhood and The Heart is so Heavy. They are also shot through with impressionistic hues. Others reveal the composer’s gift for melody and lyricism. Particular favourites for me are May the Earth Feel no Pain, Midsummer People’s Song for the Leader and We Greet You. He chooses his singers and their unique timbres to suit the texts. So the men’s choir sing Brave Soldiers, Soldier’s Song and Convicts’ Song.
These settings have been a joy to hear, and I am sure the listener will find these fertile fields as rewarding as I have. The Latvian Radio Choir directed by Sigvards Kļava offer performances which are extremely accomplished and scrupulously detailed. The acoustic is conducive to focusing the choral sound with immediacy, and diction is well captured. Enjoyable though this recording is, with almost two hours of music, it is perhaps best savoured several tracks at a time. I have been dipping into it all week. These are songs which capture the listener with their freshness, colour and touching beauty; I have nothing but praise for them.
Stephen Greenbank, MusicWeb International, June 2020
"Vēl viens izdevums ar hrestomātisku vērtību – Jāņa Zālīša kopotas kora dziesmas Sigvarda Kļavas vadītā Latvijas Radio kora ierakstā. Un tā atkal ir garantija, ka latviešu kormūzikas klasiķis saņems interpretācijas, kam piemīt gan laikmetīga mākslas izjūta, tembru un intonācijas tīrība, emocionālā zīmējuma precizitāte un harmonisko krāsu dzidrums, gan arī diriģenta veidoto atskaņojuma versiju līdzsvarojums un cieņa pret komponista pārstāvēto stilu un pasaules uztveri. Lielu daļu sava laika un enerģijas Jānis Zālītis veltīja mūzikas kritiķa pienākumiem – bet Latvijā visu 20. gadsimtu mūzikas kritika vēl nemaz neeksistēja kā nopietna muzikoloģijas disciplīna –, tādēļ žēl, ka viņš atstājis vienīgi 44 lakoniskas kora dziesmas. No kurām turklāt daļu veido tādas kompozīcijas kā “Dziesma Tautas Vienotājam”, “Tautas himna Vadonim” un “Vadoņa suminājums” (ar Tautas Vienotāju un Vadoni, saprotams, domāts agronomijas doktors Kārlis Ulmanis). Zālīša daiļrades novatoriskos rakursus turpretī atspoguļo opusi “Biķeris miroņu salā”, “Kad nakts”, “Sirds tik grūta”, “Kā sniegi kalnu galotnēs”, “Pie koklētāja kapa”, kuru individualizētā formveide un impresionistiskās iedabas tonāli harmoniskā domāšana acīmredzami atbilst Jāņa Poruka, Raiņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Antona Austriņa un vēl citu komponista laikabiedru dzejā rodamajam simbolismam un jaunromantismam. Lūkojoties ar gadsimta distanci, jāsecina, ka toreizējais avangards visnotaļ ātri kļuva par konservatīvas klasikas paraugu."
Ideja ***** Atskaņojums ***** Baudījums ***
Armands Znotiņš, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019
_______________________________________________________________________________
"Jāņa Zālīša kormūzikas dubultalbums ir interesants un jaunatklājošs Latvijas kultūrtelpas arhīvam. Pieņemu, ka, līdzīgi kā man, arī citiem kormūzikas jomas profesionāļiem un gardēžiem Zālītis varētu būt viens no spilgtākajiem savas plejādes pārstāvjiem 20. gs. pirmajā pusē. Šī dubultalbuma ieskaņojums, protams, kārtējo reizi apstiprina Latvijas Radio kora darba spēju kapacitāti. Ne velti lietoju šo apzīmējumu, jo līdzās impresionisma pielietajai “Birztaliņai” un lielformāta “Biķerim miroņu salā” tuvumā var likt ļoti reti dzirdamus skaņdarbus (domājot tieši par mūzikas arhitektūru, to māksliniecisko un idejisko sūtību). Un tieši tas spilgti ļāva “sadzirdēt dziedātāju acis” šajos ieskaņojumos. Ļoti patīkams jaunatklājums man bija “Kā sniegi kalnu galotnēs” un šī skaņdarba interpretācijas niansētība. Interesanti, ka tāda īsta vokālā atklāšanās notika un harisma parādījās tieši vīru kora dziesmās, kas ne tuvu nav šī kora formāts, un tomēr – tas diska emocionālo kvalitāti uzsildīja. Noklausoties šo disku, neatbildēts paliek viens jautājums: ja diska saturam ir sava arhitektoniskā uzbūve, kādēļ pēdējais skaņdarbs dubultdiskā ir “Sveiks, Vadon, sveiks”?"
Ideja *** Atskaņojums **** Baudījums ***
Jurģis Cābulis, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019
_______________________________________________________________________________
"Naiva cerība, ka kāds cits uzņemsies latviešu mūzikas propagandu bez mums pašiem, tāpēc jo lielāka pateicība tiem, kas to sistemātiski dara. Sigvards Kļava un viņa koris divos diskos ieskaņojuši VISAS Jāņa Zālīša kompozīcijas korim. Šis skaņradis mūzikā ienāca ap 1910. gadu, tātad laikā, kad Vītola talanta zenīts strauji tuvojās beigām. Zālītis kļuva par nozīmīgāko kordziesmas meistaru, kura virsotne bija vien apm. desmitgade, kad mūza sev izvēlējās citu mīļāko. 44 dziesmas 110 minūšu skanējumā. Kāpēc tas vajadzīgs? Vai tiešām šo fenomenālo mūziķu spējas jāizmanto TĀDĀ mūzikā. Piem., no pirmajā diskā iekļautajām 24 dziesmām mākslinieciska kvalitāte ir apm. 10, bet otrajā diskā lietderības koeficients ir vēl zemāks. Ļoti šaubos, vai kāds pilnā uzmanībā spēs noklausīties visu. Par margināliem darbiem, piem., pat I kursa students ar iekšējo dzirdi vien spēs gūt priekšstatu. “Ko es daru – rīmes kaļu...”, tāds ir visu laiku visu mākslinieku liktenis, jo no “augstās mākslas” vien izdzīvot neiespējami. J. Zālītim bez recenzenta pienākumiem Benjamiņu impērijā (tāpēc arī sveiciens maizes devējam) ienākumu nebija, un pilnīgi saprotami, ka tika pieņemts jebkurš piedāvājums t. s. haltūrā, kas izpaudās kā dažādi suminājumi VIP un organizācijām. To darījuši gandrīz visi visos laikos. Spilgts piemērs te ir R. Štrauss ar plašo darbu klāstu vīru korim, par ko dāsni un nekavējoties maksāja, bet šodien neviens to neatskaņo un neieskaņo. Par mākslinieku spriež pēc vislabākā, ko viņš radījis. Šaubos, vai J. Zālītis būtu pateicīgs S. Kļavam par tādu “pakalpojumu”. Manuprāt, šādai muzikoloģiskai loģikai nav nekā kopēja ar mākslu. Sargies, mans dēls, īpaši no muzikoloģijas, kurai vienmēr ir nosliece no kalpones kļūt par kundzi. S. Kļava, iespējams, līdz šim vispoētiskāk atklājis J. Zālīša šedevru skaisto, aristokrātiski izsmalcināto pasauli, par ko liels paldies. Savukārt ieteikums firmai “Skani” no šīs antoloģijas veikt šedevru izlasi un to izdot kopā ar kādu citu komponistu, jo pilnam albumam darbu ir par maz. Pašreizējā versija ir absurds, kas steidzami jāatbrīvo no makulatūras uzslāņojumiem."
Ideja ** Atskaņojums ***** Baudījums ** (ak, nožēlojamais recenzenta liktenis!)
Juris Griņevičs, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019
