Jānis Zālīts: kopotas kora dziesmas

Izpildītāji

Sigvards Kļava - diriģents
Latvijas Radio koris

Sērija

Latvijas komponisti

Ieraksts

2019

Skaņdarbi

Jānis Zālīts

"Anužu himna" (Veltījums Ernestam Brusubārdam)

Jānis Zālīts

"Apsveikums Jubilāram"

Jānis Zālīts

Ādolfam Kaktiņam

Jānis Zālīts

"Biķeris miroņu salā"

Jānis Zālīts

"Birztaliņa"

Jānis Zālīts

"Ceļš uz dzimteni"

Jānis Zālīts

"Cildinām šodien varenos garus"

Jānis Zālīts

"Darbadaiņa"

Jānis Zālīts

"Dārgās ēnas"

Jānis Zālīts

"Dziesma Tautas Vienotājam"

Jānis Zālīts

"Jau no bērnu dienām"

Jānis Zālīts

"Kad nakts"

Jānis Zālīts

"Kā oši šalc"

Jānis Zālīts

"Kā sniegi kalnu galotnēs"

Jānis Zālīts

"Lai zemei sāpes nav"

Jānis Zālīts

"Lieldienu dziesma"

Jānis Zālīts

"Lielo pļaujas svētku noslēguma koris"

Jānis Zālīts

"Līgo virkne"

Jānis Zālīts

"Pie koklētāja kapa"

Jānis Zālīts

"Preses himna"

Jānis Zālīts

Profesoram J. Vītolam

Jānis Zālīts

"Pūšat taures!"

Jānis Zālīts

"Rainim un Aspazijai" ("Varoņu dziesma")

Jānis Zālīts

"Sirds tik grūta"

Jānis Zālīts

"Tautas himna Vadonim"

Jānis Zālīts

"Tā vēsma"

Jānis Zālīts

"Tev šie lauki"

Jānis Zālīts

"Tevi sveicam"

Jānis Zālīts

"Vadoņa suminājums"

Jānis Zālīts

"Varoņu dziesma"

Jānis Zālīts

"Vasaras nakts"

Jānis Zālīts

"Vienības dziesma"

Jānis Zālīts

"Kārsēju, vērpēju un audēju dziesma"

Jānis Zālīts

"Kareivji drošie"

Jānis Zālīts

"Kareivju dziesma"

Jānis Zālīts

"Katordznieku dziesma"

Jānis Zālīts

Kārlim Skalbem

Jānis Zālīts

"Pūšat, vēji!"

Jānis Zālīts

"Rīta sveiciens"

Jānis Zālīts

"Varoņa sirds"

Jānis Zālīts

"Sveiks, Vadon, sveiks!"

Apraksts

"Zālīša dziesmās centieni pielietot visus modernās harmonijas līdzekļus vainagojas ar neapstrīdamiem panākumiem. Tās ar savu svaigumu un nepiespiesto ilustrāciju, ar dzīvajām krāsām iekaro klausītājus. Zālīts – vissvaigākais un visnerātnākais ne tik vien mūsu jaunāko autoru starpā." – tā 1913. gadā sava tolaik vēl studenta Jāņa Zālīša (1884–1943) pirmos pieteikumus kormūzikā vērtē profesors Jāzeps Vītols. Tas ir laiks, kad Latvijā vēl nav profesionālu koru, kas varētu kalpot par daiļrades laboratoriju jaunu ceļu meklētājiem. Tas arīdzan ir laiks, kad augstā godā vēl tiek turētas vācu korāļu stila tradīcijas. Bet Jānis Zālīts ir drosmīgs novators, kas tiecas pēc laikmetīgas elpas mūzikā. Daudzus viņa laikabiedrus tas izaicina uz iesīkstējušu uzskatu pārskatīšanu, kā arī kordziedātājus un diriģentus – uz nereti radikālu izkāpšanu no komforta zonas. 

Zālīša meistarība ir pasaules mūzikas bagātību tuva pazīšana, spējot savu daiļradi nosargāt no uzkrītošiem ietekmju nospiedumiem. Tā ir prasme netverami savā jaunradē ieaust latvisko kodu, kā arī saglabāt stilistiskās izteiksmes viengabalainību no savas pirmās dziesmas līdz pēdējai.

-Elīna Selga

Kritika

"Vēl viens izdevums ar hrestomātisku vērtību – Jāņa Zālīša kopotas kora dziesmas Sigvarda Kļavas vadītā Latvijas Radio kora ierakstā. Un tā atkal ir garantija, ka latviešu kormūzikas klasiķis saņems interpretācijas, kam piemīt gan laikmetīga mākslas izjūta, tembru un intonācijas tīrība, emocionālā zīmējuma precizitāte un harmonisko krāsu dzidrums, gan arī diriģenta veidoto atskaņojuma versiju līdzsvarojums un cieņa pret komponista pārstāvēto stilu un pasaules uztveri. Lielu daļu sava laika un enerģijas Jānis Zālītis veltīja mūzikas kritiķa pienākumiem – bet Latvijā visu 20. gadsimtu mūzikas kritika vēl nemaz neeksistēja kā nopietna muzikoloģijas disciplīna –, tādēļ žēl, ka viņš atstājis vienīgi 44 lakoniskas kora dziesmas. No kurām turklāt daļu veido tādas kompozīcijas kā “Dziesma Tautas Vienotājam”, “Tautas himna Vadonim” un “Vadoņa suminājums” (ar Tautas Vienotāju un Vadoni, saprotams, domāts agronomijas doktors Kārlis Ulmanis). Zālīša daiļrades novatoriskos rakursus turpretī atspoguļo opusi “Biķeris miroņu salā”, “Kad nakts”, “Sirds tik grūta”, “Kā sniegi kalnu galotnēs”, “Pie koklētāja kapa”, kuru individualizētā formveide un impresionistiskās iedabas tonāli harmoniskā domāšana acīmredzami atbilst Jāņa Poruka, Raiņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Antona Austriņa un vēl citu komponista laikabiedru dzejā rodamajam simbolismam un jaunromantismam. Lūkojoties ar gadsimta distanci, jāsecina, ka toreizējais avangards visnotaļ ātri kļuva par konservatīvas klasikas paraugu."

Ideja ***** Atskaņojums ***** Baudījums ***

Armands Znotiņš, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019

_______________________________________________________________________________

"Jāņa Zālīša kormūzikas dubultalbums ir interesants un jaunatklājošs Latvijas kultūrtelpas arhīvam. Pieņemu, ka, līdzīgi kā man, arī citiem kormūzikas jomas profesionāļiem un gardēžiem Zālītis varētu būt viens no spilgtākajiem savas plejādes pārstāvjiem 20. gs. pirmajā pusē. Šī dubultalbuma ieskaņojums, protams, kārtējo reizi apstiprina Latvijas Radio kora darba spēju kapacitāti. Ne velti lietoju šo apzīmējumu, jo līdzās impresionisma pielietajai “Birztaliņai” un lielformāta “Biķerim miroņu salā” tuvumā var likt ļoti reti dzirdamus skaņdarbus (domājot tieši par mūzikas arhitektūru, to māksliniecisko un idejisko sūtību). Un tieši tas spilgti ļāva “sadzirdēt dziedātāju acis” šajos ieskaņojumos. Ļoti patīkams jaunatklājums man bija “Kā sniegi kalnu galotnēs” un šī skaņdarba interpretācijas niansētība. Interesanti, ka tāda īsta vokālā atklāšanās notika un harisma parādījās tieši vīru kora dziesmās, kas ne tuvu nav šī kora formāts, un tomēr – tas diska emocionālo kvalitāti uzsildīja. Noklausoties šo disku, neatbildēts paliek viens jautājums: ja diska saturam ir sava arhitektoniskā uzbūve, kādēļ pēdējais skaņdarbs dubultdiskā ir “Sveiks, Vadon, sveiks”?"

Ideja *** Atskaņojums **** Baudījums ***

Jurģis Cābulis, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019

_______________________________________________________________________________

"Naiva cerība, ka kāds cits uzņemsies latviešu mūzikas propagandu bez mums pašiem, tāpēc jo lielāka pateicība tiem, kas to sistemātiski dara. Sigvards Kļava un viņa koris divos diskos ieskaņojuši VISAS Jāņa Zālīša kompozīcijas korim. Šis skaņradis mūzikā ienāca ap 1910. gadu, tātad laikā, kad Vītola talanta zenīts strauji tuvojās beigām. Zālītis kļuva par nozīmīgāko kordziesmas meistaru, kura virsotne bija vien apm. desmitgade, kad mūza sev izvēlējās citu mīļāko. 44 dziesmas 110 minūšu skanējumā. Kāpēc tas vajadzīgs? Vai tiešām šo fenomenālo mūziķu spējas jāizmanto TĀDĀ mūzikā. Piem., no pirmajā diskā iekļautajām 24 dziesmām mākslinieciska kvalitāte ir apm. 10, bet otrajā diskā lietderības koeficients ir vēl zemāks. Ļoti šaubos, vai kāds pilnā uzmanībā spēs noklausīties visu. Par margināliem darbiem, piem., pat I kursa students ar iekšējo dzirdi vien spēs gūt priekšstatu. “Ko es daru – rīmes kaļu...”, tāds ir visu laiku visu mākslinieku liktenis, jo no “augstās mākslas” vien izdzīvot neiespējami. J. Zālītim bez recenzenta pienākumiem Benjamiņu impērijā (tāpēc arī sveiciens maizes devējam) ienākumu nebija, un pilnīgi saprotami, ka tika pieņemts jebkurš piedāvājums t. s. haltūrā, kas izpaudās kā dažādi suminājumi VIP un organizācijām. To darījuši gandrīz visi visos laikos. Spilgts piemērs te ir R. Štrauss ar plašo darbu klāstu vīru korim, par ko dāsni un nekavējoties maksāja, bet šodien neviens to neatskaņo un neieskaņo. Par mākslinieku spriež pēc vislabākā, ko viņš radījis. Šaubos, vai J. Zālītis būtu pateicīgs S. Kļavam par tādu “pakalpojumu”. Manuprāt, šādai muzikoloģiskai loģikai nav nekā kopēja ar mākslu. Sargies, mans dēls, īpaši no muzikoloģijas, kurai vienmēr ir nosliece no kalpones kļūt par kundzi. S. Kļava, iespējams, līdz šim vispoētiskāk atklājis J. Zālīša šedevru skaisto, aristokrātiski izsmalcināto pasauli, par ko liels paldies. Savukārt ieteikums firmai “Skani” no šīs antoloģijas veikt šedevru izlasi un to izdot kopā ar kādu citu komponistu, jo pilnam albumam darbu ir par maz. Pašreizējā versija ir absurds, kas steidzami jāatbrīvo no makulatūras uzslāņojumiem."

Ideja ** Atskaņojums ***** Baudījums ** (ak, nožēlojamais recenzenta liktenis!)

Juris Griņevičs, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019