Der Riga Project Choir veröffentlicht das Debütalbum „Already Bloomed“ (dt.: Bereits erblüht) mit Weltpremieren zeitgenössischer Werke für gemischten Chor von verschiedenen lettischen Komponistinnen u.a. Gundega Šmite, Ruta Paidere, Evija Skuķe, Līva Blūma, Lauma Kazaka und Irīna Mihailovska.
In der reichen Geschichte der Chormusik Lettlands standen Komponistinnen ihren männlichen Kollegen in nichts nach und leisteten einen gleichwertigen Beitrag zum Repertoire.
Zu bedeutenden nationalen Persönlichkeiten des späten 19. und frühen 20. Jahrhunderts wie Jāzeps Vītols (1863–1948) und Emīls Dārziņš (1875–1910) gesellt sich Lūcija Garūta (1902–1977). Die Werke von Pēteris Vasks werden in ihrer Bedeutung und Intensität von den Kompositionen von Maija Einfelde ergänzt. Heute teilen sich die innovativen Werke von Andris Dzenītis und Mārtiņš Viļums ihre Position im Repertoire mit Werken von Gundega Šmite und Ruta Paidere.
Dieses Album, in der gotischen St. Johannis-Kirche zu Riga aufgenommen und im lettischen Plattenlabel SKANi erschienen, enthält neue Chorwerke von gleich sechs lettischen Komponistinnen. Der Großteil des Repertoires ist das Ergebnis eines Auftragsprojekts aus dem Jahr 2023, bei dem jede Komponistin gebeten wurde, einen Auszug aus dem Hohelied Salomos aus dem Alten Testament zu vertonen – einer Quelle, die für ihre radikale Herangehensweise an Themen wie Sex, Liebe und Feminismus bekannt ist.
Die Entscheidung, sechs Frauen mit der Komposition neuer Werke auf der Grundlage des Hohelieds zu beauftragen, war bewusst getroffen worden. Texte aus dem Hohelied wurden bekanntlich von bedeutenden männlichen Komponisten wie Palestrina, Schutz und Bach sowie von modernen Komponisten wie David Lang und Daniel Jean-Yves Lesur vertont. Angesichts der prominenten weiblichen Perspektive im Hohelied erschien es jedoch relevanter, herauszufinden, wie Komponistinnen die Texte durch Musik interpretieren würden. Einfacher ausgedrückt: Es gibt bereits genug Kunst, die die männliche Perspektive auf Sex und Romantik widerspiegelt.
Die sechs Stücke, die aus diesem Projekt hervorgegangen sind, werden auf diesem Album durch drei weitere Stücke von Lauma Kazaka, Līva Blūma und Evija Skuķe ergänzt. Jedes dieser Stücke weist Aspekte der Chorkomposition auf, die für Lettland einzigartig sind: schimmernde Texturen, die durch erweiterte Gesangstechniken erzielt werden; traditioneller Volksgesang und Instrumente; und sogar der im Osten Lettlands gesprochene latgalische Dialekt.
Zusammengenommen bietet dieses Repertoire einen Einblick in das, was heute in der Chormusik Lettlands relevant ist.
"KulturPort.De": "CDs KlassikKompass" : Kristofers Volšs-Sinka, 6.08.2025
Rīgas projektu kora un diriģenta Kristofera Volša Sinkas pirmā albuma iznākšana ir brīnišķīgs notikums. Tikpat vērtīgi arī tas, ka repertuārs nevis veidots no visa kā, bet gan balstīts “Dziesmu dziesmas” jeb “Sālamana Augstās dziesmas” iedvesmotajā oriģinālprogrammā, klāt liekot arī vairākus citus tur iesaistīto autoru darbus, līdz ar to Evijas Skuķes, Līvas Blūmas un Laumas Kazakas vārdi atkārtojas divreiz. Un zināmi pārsteigumi rodami arī katras komponistes daiļradē: ja, piemēram, no Irīnas Mihailovskas gaidu kaut ko tradicionālu, bet no Līvas Blūmas – avangardisku, tad šeit iznākums tiecas pretējā virzienā, un tas nemaz nav slikti. Nedaudz skumjāk par to, ka jaunatklāsmju vienalga salīdzinoši maz, tādēļ, domājot par to, kurus darbus varētu iekļaut citu koru repertuārā, arī šoreiz apstājos pie pieredzējušāko autoru veikuma: Rutas Paideres “Jau izplaukuši” un Gundegas Šmites “Augstās dziesmas”. Taču tieši šīs komponistes visvairāk rēķinās ar Latvijas Radio kora iespējām, tādēļ amatieru koriem šeit neklājas viegli. Un albuma hronometrāža tikai 43 minūšu garumā atkal liek secināt, ka skaņdarbu izvēle tikai no komponistēm sievietēm ir diskutabla. Nākotnē aicinātu nebaidīties arī no vīriešiem – Aleksandra Avrameca, Andra Dzenīša, Jēkaba Jančevska.
Ideja ★★★★
Atskaņojums ★★★★
Baudījums ★★★
Armands Znotiņš, Mūzikas Saule, Nr. 3, 2025
Piederu Rīgas projektu kora mērķtiecīgā un kvalitatīvā veikuma cienītājiem. Tvarts, kas laists klajā, ir konceptuāls gan mūzikas autoru izvēles, gan tekstu ievirzes ziņā. Komponistes – tikai dāmas, Evija Skuķe, Līva Blūma un Lauma Kazaka pat divkārt. Albuma ievadā liktais Rutas Paideres lieliskais opuss ne tikai atmosfēriski valdzinošs, bet arī uzteicams kā intriģējošs priekškara vērējs piedzīvojumam (Ruta, lūdzu, vēl un vairāk kordarbu!). Evija Skuķe reprezentējas ar košu latgaliešu tautasdziesmas apskandējumu (riskēju izteikt minējumu, ka saknes darbojas) un stūrainu kompozīciju “viņu”, kas iecirtīgs kā pati talantīgā autore. Līvas Blūmas “Laika dziesma” ir šedevrs. Gundegas Šmites “Augstā dziesma” teju par īsu – šajā vidē gribas ienirt. Dažs skaņdarbu savienojums sevišķi organisks, kaut vai brīdī, kad Evijas Skuķes “Naraudavu” it kā izriet no pilnīgi atšķirīgā Irīnas Mihailovskas opusa. Par albuma noslēgumu esmu svārstīgs – jā, varbūt vajadzīgs harmonisks samierinājums, bet tas drusku nodzēš iepriekšējos iespaidus. Kora skanējums ansambliski kompakts, stabils, intonatīvi nevainojams. Novēlēsim Kristoferam Volšam-Sinkam daudz veiksmes un darbaprieka arī turpmāk. Bez Rīgas projektu kora mūsu kordzīves augstāko aprindu aprite nav iedomājama.
Ideja ★★★★
Atskaņojums ★★★★
Baudījums ★★★★
Orests Silabriedis, Mūzikas Saule, Nr. 3, 2025
Riga Project Choir: Schwereloser Gesang mit feministischer Aussage
Saite uz vācu radiostacijas "WDR 3" pārraidi (vācu valodā, sagatavojusi Lea Nitsch, ilgums 05:36).
12.12.2025
(Tulkots no vācu valodas.)
Music: ★★★★⯪
Sound: ★★★★⯪
This album, which at just over 44 minutes in total is brief (but intense!), features choral works by six contemporary Latvian female composers. Although their names – Ruta Peidere, Irīna Mihailovska, Evija Skuķe, Lauma Kazaka, Līva Blūma and Gundega Šmite – are still little known or virtually unknown in this country, they are well worth remembering, as the nine works in total (Skuķe and Kazaka are each represented by two pieces) convey a strong impression of the country’s vibrant choral scene. Most of these are commissioned works, with the request to take the Song of Solomon as their basis and to interpret it musically from a genuinely female perspective. The booklet text, which is well worth reading, puts it with welcome clarity: “There is already enough art that reflects the male perspective on sex and romance.” The sonic result is outstanding in every respect. These highly individual works, yet clearly rooted in the Baltic choral tradition, some with modern echoes of Latvian folklore and sung in the Latvian-Galician dialect, are deeply moving and enchanting – which is also due to the fact that the Riga Project Choir is more than a match vocally for its famous role model, the Latvian Radio Choir.
Burkhard Schäfer, FONO FORUM, May 2026 issue
