LMIC 175
Mana pirmā nopietnā satikšanās ar Jāņa Mediņa mūziku notika 2010. gadā, kad mūsu Baltajā namā tika atzīmēta Jāņa Mediņa 120-gade un mani uzaicināja solista lomā Klavierkoncertā. Galvenokārt atceros šī darba apguves procesu kā kaut ko grūtu tādēļ, ka notis tobrīd bija pieejamas tikai ar roku rakstītā, gandrīz nelasāmā variantā. Lai no rokraksta iegaumētu Mediņa rahmaņinoviskās pasāžas, bija jāiegulda daudz vairāk laika, nekā mācoties, teiksim, Rahmaņinovu pašu. Taču tas, kas grūti nācis, pēc tam nereti kļūst tuvs un mīļš. Tā arī man — Mediņa Klavierkoncertam pieder silts stūrītis manā sirdī, un esmu gatavs bez šaubīšanās to rādīt visai pasaulei kā latviešu mūzikas klasiku. Taču līdz šim šis pats pirmais latviešu klavierkoncerts, kas tapis pirms vairāk nekā 90 gadiem, vēl nebija ne reizes izdots modernā un visā pasaulē pieejamā ierakstā. Šodien šis sapnis ir piepildījies, lielā mērā pateicoties Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Kaspara Ādamsona dāsnajai atsaucībai. Ar Kasparu un LSO jau iepriekš bijām sagatavojuši šo pašu opusu 2022. gada Neatkarības dienas svētku koncertam Liepājā, un man bija skaidrs, ka es ar viņiem visiem vēlos satikties vēlreiz — mikrofonu gaismā.
Ja Klavierkoncerts šajā albumā ir kā varena ozola stumbrs, tad solodarbi ir šī paša ozola zari un zariņi. Pirms ieraksta vairākkārt ciemojos nošu bibliotēkās un izlasīju visus Jāņa Mediņa klavierdarbus, arī tādus, par kuriem iepriekš nebija dzirdēts nekas. Mani uzreiz saintriģēja trimdas laikā tapušie darbi - tieši tāpēc, ka tie ir tik neparasti pazīstamo Mediņa opusu vidū. Taču albuma 70-80 minūšu formāts gribot negribot liek izdarīt izvēles. Tāpēc nolēmu izveidot tādu kā izlasi no Mediņa klavierdarbiem — kaut ko no agrīnajiem, kaut ko no pašiem pēdējiem, kaut ko labi zināmu un noteikti arī kaut ko jaunu. Pārsteigums man pašam ir 1922. gadā tapusī Balāde, kas veltīta izcilajai pianistei Lilijai Kalniņai-Ozoliņai, ar kuru nesaraujami saistīts Klavierkoncerts. Joprojām brīnos, ka šis episkais darbs ne reizes nebija ierakstīts; tagad to būs iespējams klausīties ikvienam.
Paralēli Mediņa mūzikas studēšanai es lasīju arī viņa autobiogrāfiju "Toņi un pustoņi". Trīs dienas pirms noliktā ieraksta datuma es aptvēru, ka ir tomēr vēl viens darbs, kuram noteikti jāatrod vieta albumā — un tā ir slavenā Ārija no Pirmās Orķestra svītas. Kādēļ tā? No autobiogrāfijā lasītā es sapratu, cik liela nozīme Ārijai ir bijusi trimdas latviešu dzīvēs - nevis kā skaistai melodijai, bet kā zaudētās dzimtenes simbolam. Latvijas latvietim to varbūt ir grūti saprast, taču tie gadi, ko pats pavadīju ASV un Londonā, man parādīja, cik saldrūgtena ir trimdinieku mīlestība uz Latviju. Gluži kā Mediņa Ārija, kuru pats autors trimdas gados no vērienīgā orķestra oriģināla pārvērtis klusinātā kamermūzikas darbā. Tā nu es steigšus izdrukāju baltu nošpapīru, bibliotēkā atradu abas Ārijas versijas, no tām izveidoju klavieru aranžiju, un pēc pāris dienām tā jau bija ierakstīta šajā albumā. Tā ir tā sajūta, ka tā vajag, ka tā ir pareizi, pat ja darāmais tiek darīts pēdējā brīdī.
Reinis Zariņš
Šeit es sagaidīju divus pārsteigumus, kur pirmais man ļāva secināt – tad šādi izklausās tas pirmais latviešu klavierkoncerts, un jāatzīst – cienījami, nemaz nav peļami! Plūstoša melodika, kas bagātīga ar latviskām intonācijām (klavieru kadencē raisās asociācijas, it kā tā būtu vēl viena atsevišķa daina). Ceru, ka šādu ierakstu tapšana spēs izmainīt mūzikas literatūras pedagoģijas rakursu no statistikas un literatūras par mūziku uz pašu mūziku. Zināšanas par pirmā latviešu klavierkoncerta autoru nepalīdz saprast mūzikas saturu, ja es to neesmu dzirdējis. Otrais pārsteigums ir Balāde. Tā pārsteidza ne tik ar apjomu (aptuveni 12 min), bet vairāk ar vienas intonācijas variāciju harmonisko daudzveidību – tas skan salīdzinoši moderni. Zīmīgi, ka kulminējošajās epizodēs Zariņš neapbruņojas ar masīvu spēku, drīzāk atkailinās dramatiskos oktāvu unisonos. Pārāk daudz nesalīdzināšu dainu interpretācijas ar Artas Arnicānes ieskaņoto, teikšu tikai vienu – Zariņš ir apgarotāks un sapņaināks.
Ideja ★★★★★
Atskaņojums ★★★★
Baudījums ★★★★★
Armands Skuķis, žurnāls "Mūzikas Saule", Nr. 4/2025
Jānim Mediņam veltītajā albumā Reinis Zariņš salicis visu, ko vien iespējams ietilpināt atsevišķa kompaktdiska hronometrāžā: Klavierkoncertu (un šo partitūru, kamēr nav atrastas Volfganga Dārziņa Pirmā klavierkoncerta notis, mēs sauksim par pašu pirmo žanra paraugu latviešu mūzikā), trīs dainas kopā ar Alfrēdam Kalniņam un Jāzepam Vītolam radniecīgo Balādi un trimdas gadu opusus kā saskarsmi ar modernisma pasauli (tas ir īpaši vērtīgi, jo daudzi Mediņa darbi joprojām eksistē vienīgi rokrakstā). Un dubultā vai trīskāršā albumā solists būtu licis vēl, bet tas tomēr ir ne tikai Reiņa Zariņa un Artas Arnicānes, bet arī citu latviešu instrumentālistu uzdevums (jo Mediņa kamermūzika zināma pavisam maz).
Tātad – šeit līdzās izcilām darbaspējām izpaužas tikpat izcila profesionalitāte un muzikāls slīpējums, kam Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Kaspars Ādamsons paliek soli aiz muguras; salīdzinājums ar iepriekšminēto pianisti līdzgaitnieci vēsta, ka Reiņa Zariņa romantisms ir introvertāks, kas nebūt neliedz īstajā brīdī uzplaukt arī aizrautīgam piepildījumam; Sonatīnes vai “Spēles” pianistiski veiklajās un precīzajās kustībās atbalsojas Jāņa Kalniņa un Tālivalda Ķeniņa estētika. Un vēlreiz – lai gan visnotaļ klasiskā formas un satura sintēzē veidoto Jāņa Mediņa Klavierkoncertu par šedevru gluži nesauktu, labprāt šo skaņdarbu paņemtu līdzi no pirmās brīvvalsts laika. Iespējams, tāpat domās tie ārzemju interpreti, kam tuvs ir Elgars, Holsts un Diliuss.
Ideja ★★★★★
Atskaņojums ★★★★
Baudījums ★★★★
Armands Znotiņš, žurnāls "Mūzikas Saule", Nr. 4/2025
Eine hörenswerte Neuentdeckung: Klavierwerke von Jānis Mediņš
Der Pianist Reinis Zariņš spielt zusammen mit dem Liepāja Symphony Orchestra das Klavierkonzert des lettischen Komponisten Jānis Mediņš. Unbedingt hören, meint Miriam Vanneste-Vratz.
KLAUSĪTIES PĀRRAIDES IERAKSTU (vācu valodā).
WDR 3 Hörstoff – neue Klassik-Alben
05.12.2025, ilgums: 5 min
