Rihards Dubra. Ērģeļmūzika

LMIC 168

Riharda Dubras (*1964) daiļradē ērģeles ir iecienīts instruments. Tās skan izvērstajās vokāli instrumentālajās kompozīcijās – kantātēs, oratorijās; līdzdarbojas dažāda sastāva kameransambļos – kā instrumentālos, tā vokāli instrumentālos. Ērģeles ir neatņemama baznīcas mūzikas sastāvdaļa – tam pierādījums ir daudzie mesas žanra darbi gan draudzes koru dziedājumam dievkalpojumā, gan koncerta priekšnesumam domātie. Un, protams, mūzikā ērģelēm solo, kas apkopoti šajā albumā.

Komponista interese par ērģelēm aizsākusies bērnībā, dievnama ērģeļu skaņās klausoties. Vēlāk šī interese ir augusi spēkā, pārgājusi jau citās – daudz tuvākās - skaņraža un instrumenta attiecībās: tad, kad Dubram nācās pašam kļūt par baznīcas ērģelnieku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Būt baznīcas ērģelniekam – tas ir mūziķa kalpojums liturģijā, dziedājumos un instrumentālajā mūzikā izsakot lūgšanas savā, draudzes, visas universālās Baznīcas vārdā. Būt baznīcas ērģelniekam – tas nozīmē izdzīvot visus Baznīcas gada liturģiskos laikus, dažādus svētkus un dievkalpojumus, lūgšanu skaņās un klusumā. Caur tieši šādu pieredzi 20. gadsimta 90. gados Dubras daiļradē ienāk žanri, kas būs nozīmīgi visā turpmākajā komponista ceļā - mesas, sakrālās kordziesmas, kā arī reliģiskā tematikā sakņotas izvērstas ērģeļkompozīcijas.

Ieva Rozenbaha