Normunds Šnē

Diriģents, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē ir viens no tiem Latvijas mūziķiem, kas ne tikai mērķtiecīgi pievērsies baroka un klasicisma mūzikas vēsturiskā atskaņojuma izpētei, bet vienlīdz neatlaidīgi rosinājis jaunu darbu tapšanu un visjaunākās mūzikas atskaņošanu. 

Tā tas bija jau tad, kad viņš - viens no Latvijas izcilākajiem obojistiem - muzicēja gan dažādos kameransambļos, gan uzstājās kā solists. 20. un 21. gadsimta  partitūras ar patiesu misijas apziņu iestudējuši un atskaņojuši visi viņa radītie orķestri – savulaik “Rīgas kamermūziķi” (1987 – 2006) un Rīgas Festivāla orķestris (1999 – 2006), bet tagad - “Sinfonietta Rīga” (2006). Normunds Šnē bija viens no mūsdienu mūzikas festivāla “Arēna” dibinātājiem (2003). 

Normunds Šnē ir bijis arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents un Liepājas simfoniskā orķestra viesdiriģents. Viņš iestudējis un vadījis Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādes.

Normunds Šnē saka: “Šķiet, tieši diriģenta darbība man ļāvusi apjaust, cik svarīgs ir līdzsvars starp racionālo un emocionālo. Jūs varat emocionāli lēkāt, cik vēlaties, taču orķestris jums var neatbildēt. Man nepatīk ārišķības, nepiekrītu, ka diriģentam jātaisa šovs – diriģentam ir jāpalīdz orķestrim spēlēt. Man liekas, jebkurš atskaņojums ir kāds vēstījums, tikai katram klausītājam to jāmāk atšifrēt pašam.”

Normunds Šnē ir pirmatskaņojis Pētera Plakida, Pētera Vaska, Maijas Einfeldes, Jura Karlsona, Viļņa Šmīdberga, Andra Dzenīša, Anitras Tumševicas, Santas Bušs, Lindas Leimanes, Santas Ratnieces, Nika Gothama, Kristapa Pētersona, Oskara Herliņa un daudzu citu latviešu autoru darbus. 

2019. gadā viņš saņēma Baltijas Asamblejas balvu mākslā – par Baltijas valstu simtgadei veltīto koncertu, kurā kopā muzicēja “Sinfonietta Rīga” un Tallinas kamerorķestris. 

Divreiz saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (1996, 2004); septiņas reizes tā piešķirta viņa vadītajiem kolektīviem – orķestriem “Rīgas kamermūziķi” (1994, 1998) un “Sinfonietta Rīga” (2007, 2008, 2015, 2018), kā arī Rīgas Festivāla orķestrim (2001). Normunds Šnē ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. 

Normunds Šnē ir muzicējis kopā ar solistiem Pīteru Donahjū, Izabellu Faustu, Martinu Frestu, Patriku Galuā, Dāvidu Geringu, Tatjanu Grindenko, Natāliju Gūtmani, Gidonu Krēmeru, Kristianu Lindbergu, Trulsu Merku, Krispianu Stīlu Perkinsu, Terji Rīpdālu, Mstislavu Rostropoviču, Džo Zavinulu u. c. izciliem mūziķiem.

Ir sniedzis koncertus Austrālijā, Austrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Japānā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā.

Obojas spēli sācis apgūt Jelgavas mūzikas vidusskolā, vēlāk studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas obojas spēles klasē pie prof. Vilņa Pelnēna, un diriģēšanas meistarklasē pie Imanta Rešņa. Papildinājis savas zināšanas pie Heinca Holligera, Tamāras Fidleres, Jurija Simonova, Jorma Panulas.

Latvijas Mūzikas akadēmijā savulaik mācījis gan obojas spēli, gan skaņu režiju. Muzicējis progresīvā roka grupās “Salve” un “Sīpoli”, kā arī ansamblī “Marana”.

Normunda Šnē vadībā ir ieskaņoti vairāk kā 20 CD, tostarp skaņu ierakstu firmās ECM, BIS, BMG/Connifer, Onyx u.c. Sadarbībā ar Nacionālo ierakstu izdevniecību “Skani” viņa vadībā tapa “Sinfonietta Rīga” ieskaņotais Jāņa  Ivanova mūzikas albums un CD “Kamersimfonijas” ar Andra Dzenīša, Anitras Tumševicas un Lindas Leimanes mūziku. 

Normunds Šnē ir aizrautīgs radioamatieris un izcils audioproducents.

LMIC 2020