Lūgšana

Izpildītāji

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Orķestris "Rīga"
Laura Teivāne - soprāns
Māris Sirmais - diriģents

Sērija

Simtgade

Ieraksts

2018

Skaņdarbi

Pēteris Vasks

Lūgšana mātei

Pēteris Vasks

Laudate Dominum

Pēteris Vasks

Lūgšana Latvijai

Apraksts

LMIC 070

Albums “Lūgšana” ir komponista Pētera Vaska dāvinājums Latvijai valsts simtgadē. Tajā dzirdamas četras vokāli simfoniskas kompozīcijas, kas tapušas teju 40 gadu laikā. Trīs no tām — “Lūgšana mātei”, Laudate Dominum un “Lūgšana Latvijai” — šajā albumā piedzīvo pirmieskaņojumu jaunās versijās, komponistam ieraksta procesā klātesot.

Vissenāk ir tapusi “Lūgšana mātei” (1978), kuru agrāk pazinām kā „Kantāti sievietēm”ar Imanta Ziedoņa dzeju. Pēteris Vasks to komponēja - kā pats saka – vēl būdams jaunais komponists. ) Trīs dažādas Mesas versijas (2000, 2001, 2005), kurās a cappella korim gadu gaitā pievienojušās ērģeles un stīgu orķestris, pirmatskaņotas Kopenhāgenā, Rīgā un Helsinkos. Laudate Dominum (2016) un ar Veltas Tomas dzejoli sarakstītā “Lūgšana Latvijai” (2014, 2016) ir visnesenāk tapušie darbi.

Kritika

"P. Vaska mūzikas ieskaņojumu klāsts ir neparasti plašs, bet visus tos izdevuši ārzemju apgādi. Beidzot LMIC/“SKANI” komponistu pagodinājis ar autorprogrammu Latvijā. Četrus ietvertos kora darbus vieno kopējs saturs, kas norādīts albuma nosaukumā “Lūgšana”. Darbi tapuši 38 gadu laikā. Visagrīnākais ir 1978. g. komponētā “Lūgšana mātei”, kas sākotnējā versijā saucās “Kantāte sievietēm”. Tā tikusi ieskaņota festivālā “Varšavas rudens”, bet šo iztulkojumu grūti nosaukt par veiksmīgu, tāpēc skaitās vienīgi šis, kur solopartiju iedziedājusi jaunā soprāniste Laura Teivāne. Māra Sirmā vadītā saskaņa ar kori “Latvija” un orķestri ir laba. Ja vien jaunā dziedone iecerējusi izpeldēt plašākos ūdeņos, nopietni jāpiestrādā pie dikcijas, jo tās kvalitāte ir briesmīga – Ziedoņa tekstu saprast nevar. Tomēr tāpat kā 70. gados arī šoreiz darbs mani neuzrunāja atšķirībā no programmas pārējām pozīcijām. Komponista jubilejas gadā (2016.) tapuši sakrālās mūzikas šedevri – himniski slavinošais Laudate Dominum un liriski kamerālā “Lūgšana Latvijai” (teksta autore Velta Toma). Divas dažādas emocionālās pasaules, ko vieno kopēja tēma. Pēdējā ļoti veiksmīgs ir Viļņa Šmīdberga aranžējums pūtēju orķestrim, ko šeit ieskaņojis Orķestris “Rīga”. Visplašākā kompozīcija ir Mesa, kas te ieskaņota trešajā redakcijā ar stīgu orķestri. Šis nenoliedzami ir visiespaidīgākais mesas cikls latviešu mūzikā un arī viena no mūsu gadsimta sakrālās mūzikas virsotnēm, kur emocionāls tiešums apvienots ar dziļu kanoniskā teksta izpratni. Tāpēc arī tik atšķirīgs ir mūzikas raksturs cikla dažādās daļās un epizodēs. Šajā mūzikā vēlīnajam Vaskam neparasti daudz mažora skaņkārtas. Koris “Latvija” dzied ar pilnu emocionālo atdevi. Par šī kolektīva tehnisko meistarību runāt lieki. Tomēr nekas nav absolūti pilnīgs zem šīs saules, un korim tā ir dikcija. Protams, var jau vainot Lielās ģildes slikto akustiku, sevišķi korim! Vai tad ierakstu nevarēja organizēt kur citur? Te pat skaņu režisors Normunds Šnē bija bezpalīdzīgs. Tomēr pasaules klases korim dikcijai jābūt perfektai. Interesanti Māra Sirmā traktējumu salīdzināt ar Sigvarda Kļavas sniegumu. Abi ir lieliski, tomēr būtiski atšķirīgi. Kāda laime, ka mums ir divas tik lielas personības un divi tik lieliski kori! Par to nesapņo pat lielas nācijas. Tomēr rezumējot: koncertzālē dotu priekšroku Mārim Sirmajam, bet studijā – Sigvardam Kļavam."

Ideja ***** Atskaņojums ****(dikcija) Baudījums *****

Juris Griņēvičs, Mūzikas Saule 2/2019
_____________________________________________________________________________

"Pierasts, ka Pētera Vaska mūzikas pravietis Latvijā ir Sigvards Kļava, bet šoreiz kārta pienākusi Mārim Sirmajam. Un lielajiem simfoniskajiem spēkiem, nevis ērģelēm vai kamerorķestrim. Man Vaska mūzika ir ļoti tuva, un dzirdēt to izskanam ar tik varenu spēku – tas liek sirdij pukstēt straujāk un pārskriet tirpām. Lūgšana sākas klusumā, no kura izaug skaists klarnetes solo (labais tonis ir norādīt, kurš to izpildīja, jo tas bija pietiekami izvērsts). Jāuzteic Laura Teivāne, kas no ikdienas darba operas žanrā spēj meistarīgi pārslēgties uz intīmu kamerdziedājumu. Mans favorīts ir Laudate Dominum. Tik spēcīga, aizkustinoša mūzika, kas atgādina par skaistumu Pulenka mūzikā, īpaši operu “Karmelīšu dialogi”. Cienu kora “Latvija” darbu un augstos dziedāšanas kvalitātes standartus. Vienīgais, kas traucēja, bija balanss starp kori un orķestri, kas brīžiem nomāca kori, bet starpspēlēs – šķita par vāju skanīgajās vietās. Viļņa Šmīdberga instrumentācija nudien jāteic par veiksmīgu, arī pats skaņdarbs ir kā majestātiski pacilājošs mīlestības apliecinājums tēvzemei, cilvēcei un Radītājam."

Ideja ***** Atskaņojums **** - ***** Baudījums *****

Kārlis Kundrāts, Mūzikas Saule 2/2019
____________________________________________________________________________

"It kā nekādiem pārsteigumiem nevajadzētu būt – visiem labi zināms, kāda ir Pētera Vaska vokāli simfoniskā mūzika, kas no tās gaidāms, un kāda ir latviešu interpretu saslēgšanās ar komponista vienlīdz vispārcilvēcisko un latvisko skaņurakstu. Taču albums “Lūgšana” Vaska apjomīgās diskogrāfijas vidū pievērš gandrīz neatslābstošu uzmanību ar mūzikas vēstījumu un enerģētiku, ar skaņdarbu emocionālo piesātinājumu un kompozicionālajiem rakursiem. Būtiska loma šeit repertuāra salikumam, kas acu skatam paver Pētera Vaska daiļrades reālo daudzšķautņainību – no senaizmirstām partitūrām dienasgaismā izcelts 1978. gada meistardarbs “Lūgšana mātei”, kur liturģiska teksta vietā ir Imanta Ziedoņa dzeja, bet patiesībā jau toreiz mūzikas valodā dzirdams gan komponistam ierasto izteiksmes līdzekļu krāšņs un pilnvērtīgs spektrs, gan arī garīga vertikāle, sakrāla ievirze; tam seko pienācīgs atgādinājums par 2016. gada Laudate Dominum un 2005. gadā komponēto mesu, bet epilogā ietvertā “Lūgšana Latvijai” gluži labi izmantojama Dziesmusvētku patriotiskajā sadaļā līdzās Jāņa Lūsēna, Jāņa Kalniņa, Jāņa Mediņa darbiem. Viens no svarīgākajiem nopelniem Māra Sirmā vadītā VAK “Latvija”, LNSO un Orķestra “Rīga” interpretācijās ir atklāsme par to, cik patiesībā meistarīgi un līdzsvaroti Pēteris Vasks veido savu skaņdarbu māksliniecisko dramaturģiju, taču neizpaliek arī citas priekšnesuma kvalitātes, tostarp skaistā un dzidrā Lauras Teivānes balss."

Ideja **** Atskaņojums ***** Baudījums ****

Armands Znotiņš, Mūzikas Saule 2/2019