LMIC radio

Vēja mirdzums

Sērija

Latvijas komponisti

Ieraksts

2014-2018

Izdošanas datums

08.03.2020

Skaņdarbi

Apraksts

LMIC 079

Piecas latviešu komponistes simfoniskās miniatūrās izaudušas savus gobelēnus Latvijas skaistumam. Šie skaņdarbi izskanēja Latvijas valsts simtgades svētku priekšvakarā 2018. gada 17. novembrī koncertā “Mātei Latvijai” koncertzālē “Lielais dzintars”.
Programmas idejas autors, Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis: “Koncerts bija iecerēts kā mīlestības velte un cieņas apliecinājums Mātei Latvijai. Lielajos svētkos vēlējāmies Latvijai dāvāt jaunas skaņas – ne tik daudz kavēties nostalģiskās atmiņās, kā droši spert soli nākamajā gadu simtenī. Nevis pārcilāt aprobētu vērtību pūru, bet lūkoties pēc nākotnes kultūras kanona vērtībām. Asociējot Latviju ar māti, radās nojausma, ka tieši sievietes, kas pašas ir mātes, meitas, māsas, visintuitīvāk un vissiltāk spēs paust pieķeršanos savai zemei, apdziedāt tās skaistumu. Vēl jo vairāk, mūsu tautas gara mantojumu, ar ko tā lepojamies, cauri gadu simtiem un tūkstošiem līdz mums taču ir atnesušas tieši pavarda sargātājas. Albumā ir iekļauts arī Santas Ratnieces Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim – līdz šim vienīgais sievietes komponētais opuss vērienīgajā “Liepājas koncertu” ciklā, ko vairāku gadu garumā iniciējis, atskaņojis un ieskaņojis Liepājas Simfoniskais orķestris rūpēs par latviešu komponistu daiļrades procesu un nākotnes latviešu simfoniskās mūzikas zelta fonda papildināšanos ar jauniem, iedvesmojošiem meistardarbiem. Santas Ratnieces pieaicināšanu Liepājas koncerta radīšanai ierosināja pianists Vestards Šimkus, kļūstot arī par darba pirmatskaņotāju. Ar minētā darba pirmatskaņojuma koncertierakstu tad arī sākas jūsu rokās nonākušais tvarts.”

Kritika

"Jaunākās (2014–2018) latviešu simfoniskās mūzikas albuma kopējā stilistiskā iezīme ir neoimpresionisms (postimpresionismu attiecināsim uz Ā. Skulti 30. g.g.). Kopēja ir arī saturiskā ievirze, proti, nekad neizsmeļamā daba. Piecas dāmas te pārstāv dažādas paaudzes (dzimšanas gadi 1939–1977), un, par laimi, arī rokraksti atšķiras. Izņemot S. Ratnieces 7. Liepājas koncertu, pārējās kompozīcijas pieder miniatūras žanram, kur mūsu mūzikā dižu vērtību ļoti maz. Šīs miniatūras ir tiešām gaumīgas, it kā turpinot Ļadova un Dīliusa tradīcijas. Tās var vērtēt dažādi: pozitīvais ir informācija par tādas mūzikas eksistenci, bet negatīvais – klausoties pēc kārtas albumā, tās savu kvalitāti nedaudz zaudē. Būtiskākos iebildumus izsauc vienīgā lielforma – Ratnieces (klavieru) koncerts, kura hronometrāža >25 minūtēm. Anotācijā (diemžēl nav šīs autores parasti ļoti poētiskās esejas) pārstāstā varam uzzināt, ka realitātē neesot nekā interesanta. Tātad īsteni romantiska ievirze “pēc kaut kā tāla, nezināma...”, tāpēc Ratniece vismaz mūzikā ir nenogurdināma ceļotāja, bet ne jau iepazīstot Latviju, bet gremdējoties visradikālākajā eksotikā. Tomēr viņas TURIENE nemaz nevaldzina, jo kļūst apnicīga jau pēc dažām minūtēm. Sagatavoto (?) vai digitālo klavieru partija spīd ar savu fakturālo primitīvismu, un tur pat V. Šimkus nespēj līdzēt. Būtībā muzikālo ideju pietiek vien miniatūras apjomam. Viņas “Aureola” ir krietni pārliecinošāka. Gribinčikas “Kolkas raga viļņi” apliecina instrumentācijas meistarību un formas samērīgumu, kaut arī ar savdabīgumu neizceļas. Toties pārsteidz vecmeistare Einfelde ar viņai neraksturīgo skaņu rakstu un emocionalitāti, tā kā, lai Dievs dod spēkus, un noteikti viņa mūs vēl pārsteigs. Šmites “Vēja mirdzums” (no šejienes albuma nosaukums) ir vislakoniskākā un visspilgtākā kompozīcija, kurai noteikti būs stabila vieta koncertu programmās. Visu noslēdz Mences “Viļņu spēles”. Līdzās augstam profesionālismam profesore te apliecina arī sevišķu uzdrīkstēšanos apliecināt savu latviskumu, pie tam nevis intelektuāli selekcionētā antīkā skaņkārtā, bet gan katram uztveramā melodijā, kas organiski izriet no darba dramaturģijas. Diemžēl pārējās zeltenes ir izteiktas internacionālistes bez estētiskās dzimtenes. Paldies Selgai Mencei par šo uzdrīkstēšanos. Visus ieskaņojumus veicis dedzīgais latvietības propagandists Liepājas SO ar Normundu Slavu pie režijas pults, kam arī ir būtiski nopelni."

Ideja 0 politiski ***** mākslinieciski Atskaņojums **** Baudījums **** - *****
Juris Griņevičs, "Mūzikas Saule" Nr. 1 (101) 2020
____________________________________________________________________________________

"Liepājas SO ieraksts atgādina par skaistu muzikālu pieredzi 2018. gada novembra valsts svētku priekšvakarā, kad orķestris bija aicinājis uzrakstīt miniatūras piecām latviešu komponistēm. Klāt šoreiz likts koncertieraksts no vēl četrus gadus agrākas pagātnes, kad pirmoreiz skanēja Santas Ratnieces Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim. Samērojot abus šos mākslas notikumus gan no kompozīcijas, gan interpretācijas viedokļa, jāsecina, ka diskutablāks tomēr ir 2018. gada veikums, kur piecu opusu vidū grūti izcelt kādu konkrētu favorītu. Mences visnotaļ simpātiskajās “Viļņu spēlēs” vairāk dominē poētisks vērojums, mazāk psiholoģizācija, taču Gribinčikas “Kolkas raga viļņi”, Ratnieces “Aureola”, Šmites “Vēja mirdzums” un, protams, Einfeldes “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina…” ar visu košo instrumentālo kolorītu primāri uztverami kā autoru domu un jūtu pasauli atspoguļojoši darbi. Un Liepājas SO pienācīgi izkoptais priekšnesums vienlaikus atklāj, ka diriģents Gintars Rinkevičs šai iekšējai pasaulei pilnībā nav ticis klāt. Jūtami labāk tas izdevies Vestardam Šimkum un Atvaram Lakstīgalam Ratnieces klavierkoncerta lasījumā, vienlīdz vērīgi un niansēti iedzīvinot visus tembrālos, konceptuālos un metafiziskos parametrus partitūrai, kas uzskatāma par vienu no vērtīgākajām komponistes darbu sarakstā. "

Ideja ***** Atskaņojums **** Baudījums ****
Armands Znotiņš, "Mūzikas Saule" Nr. 1 (101) 2020
____________________________________________________________________________________

"Šajā ierakstā iekļautā mūzika spējusi radīt tik delikāti uzkarsētu sinerģiju, kas kā tāds rosinošs, jumtraujošs svaigums aktīvi ierauj mani kā klausītāju vienreizējā skaņu pasaulē. Ne mirkli nav sajūtas, ka esmu kompozīcijas valgos kā statiskā fenomenā – drīzāk esmu lieciniece kaut kam, kas top tepat un tagad, un manī. Visi iekļautie opusi nemitīgi akumulē svaigas iekšējas kustības sajūtu: vējoties līdzi, mainīties, līdzpārdzīvot, ne mirkli nejūtot, ka esmu tikai vērotāja. Tiem piemīt satraucošs, juteklisks, zeltains smalkums, kas no introvertas noslēpumainības izaug par vissulīgākajiem skaņu audekliem. Brīnišķīga krāsu un faktūru maģija, kas klausīšanās pieredzi vērš par kaut ko aktīvu – tu jūti, kā elpo līdzi, kā mainies, kā mūzika vedina, virza, rosina un liek izdzīvot skaņurakstus ar visu ķermeni. Mūzika, kurā klausītājs kļūst par šīs unikālās telpas sastāvdaļu. Šeit ir opusi, pie kuriem atgriezīšos vēl bieži! Tāpēc noteikti iesaku šo albumu noklausīties ikvienam un atrast arī savus spožos dārgakmeņus! Pateicība brīnišķajām komponistēm, ieraksta idejas autoriem, kā arī mūziķiem par burvīgo sniegumu!"

Ideja ***** Atskaņojums ***** Baudījums *****
Agnese Streļča, "Mūzikas Saule" Nr. 1 (101) 2020 
_____________________________________________________________________________________

"Šajā SKANI albumā apkopota piecu latviešu komponistu-sieviešu mūzika. Santa Ratniece savā Liepājas koncertā klavierēm un (ne pārāk noslogotam) orķestrim klavieres izmanto kā dažāda veida zvanu skaņu atveidotāju. Smalki austais mūzikas audekls, ko iedvesmojuši Tibetas zvani, delikāti izspēlēts. Tiem, kas no šī skaņdarba gaida ko vairāk, jāpaciešas līdz pat koncerta finālam, kaut arī spēcīgs kāpinājums jūtams jau 4. daļā. Pēc skaņdarba 22. minūtes uzbango nemiers, kad zvanu skaņas nomāc metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu pārspēks.
Marinas Gribinčikas skaņdarbā “Kolkas raga viļņi” dzirdam Latvijas jūras piekrastes skaņas vējainā dienā.
Maijas Einfeldes "Un pār visu spīd saule trejkrāsaina…" ir albuma visēteriskākais skaņdarbs, kurā noslēpumaini izsekots saules lietajām krāsām.
Gundegas Šmites skaniskā poēma “Vēja mirdzums” pārsteidz ar ļoti virtuozu orķestra traktējumu un daudzslāņainām skaņu faktūrām.
Arī Selgas Mences “Viļņu spēles” ir izteiksmīgi vēstoša skaniska poēma, vēl viens skaņdarbs - veltīts jūras tematikai, kas jau gadsimtiem iedvesmojusi komponistus. Šajā mūzikā ir patiesi daudz, ko saklausīt…
Mūziķu mākslinieciskais sniegums ir augstvērtīgs, tāpat kā ieraksta tehniskā kvalitāte."

Remy Franck
www.pizzicato.lu