Latviešu klavierainavas. Diāna Zandberga

LMIC 124

"Albumu atklāj Jāņa Mediņa joprojām nepublicētie romantiski saviļņojošie Trīs ievadi Raiņa poēmai "AVE SOL" (1960), kuru manuskriptu no Stokholmas 1989. gadā uz Latviju atveda pianists Ventis Zilberts. Latviešu dramaturga Rūdolfa Blaumaņa tēli iedvesmojuši Imanta Zemzara miniatūru Blaumaņa gads (1988). Savukārt spāņu kultūras iespaidi atklājas Spānijas vēstniecības projekta "Sapņi par Spāniju" (2011) tapušajos skaņdarbos – Selgas Mences "Salvadora Dali impresijas", Andra Dzenīša "Dorada", Anitras Tumševicas "Diānas dziesma. Spāņu mežģīnes", Andra Vecumnieka "Quasi Carmen". Gundegas Šmites "Ungāru klavierainavu" tapšanu un ierakstu 2013. gadā atbalstīja Ungārijas vēstniecība.

Ar impresionistisku krāsainību izceļas Jāzepa Vītola VI un VII starptautiskajam pianistu konkursam radītie jaundarbi – Ērika Ešenvalda 'Sasalušais horizonts" (2013) un Jāņa Zandberga "Gaistošais akvarelis" (2017). Izsmalcināts skanējums raksturo arī jaunāko latviešu klaviermūziku, tostarp 2018. gadā pirmatskaņotos Paula Dambja "Vēja zvanus", Daces Aperānes "Ūdens rakstus" un Mārītes Dombrovskas "Impresijas klavierēm un elektronikai".

Albumu noslēdz divas Pētera Vaska miniatūras – "Vasaras vakara mūzika" un "Latviešu deja", kas ar savu lirisko izteiksmi un latviešu tautasdziesmu alūzijām sasaucas ar Jāņa Mediņa krāšņajām miniatūrām CD sākumā.

Šajā albumā atklājas ne tikai latviešu klaviermūzikai raksturīgā romantisma paradigma un smeldzīgas, skumjas ilgas pēc nesasniedzamā (piemēram, Daces Aperānes, Selgas Mences un Ērika Ešenvalda  darbos), bet arī komponistu atšķirīgā pieeja instrumentam un jauna skanējuma meklējumi, izmantojot sonorikas paņēmienus, – uz stīgām novietots vibrējošs dzelzs stienis Gundegas Šmites "Ungāru klavierainavā Nr. 2" vai elektroniski efekti Mārītes Dombrovskas Impresijās. Ar humoru un spožu virtuozitāti izceļas Andra Vecumnieka asprātīgā parafrāze "Quasi Carmen"." Diāna Zandberga