Reinis Zariņš. Undulations

2026

16.10.2026

Reiz sensenos laikos Rīgā pie Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas durvīm neplānoti saskrējās komponists Pēteris Vasks un kāds no ārzemēm ciemos atbraucis latviešu pianists. Viņi papļāpāja par šo un to, un Vasks pianistam arī apvaicājās, vai viņš nedomājot kādreiz iestudēt kaut ko no latviešu komponistu devuma līdzās Bēthovenam, Listam un Šūmanim. Pianists tobrīd vien paraustīja plecus, jo nezināja, ko atbildēt. Šodien šis pianists raksta ievadvārdus dubultalbumam, kurā daudz dažādu latviešu komponistu klaviermūzikas – un tā visa tapusi pēc zīmīgās sarunas ar Vasku. Patiesību sakot, pirms šī albuma esmu izdevis jau daudzus citus ar latviešu mūziku, to vidū divus, kas veltīti tieši Vaska daiļradei, taču šis jaunākais veikums laikam vislabāk atbild toreizējam Vaska jautājumam.

Šī mūzikas kolekcija ir apzināti veidota kā antoloģija – kā iespējami daudzšķautņains nesenākās latviešu klaviermūzikas portrets, ar kuru man ir bijusi tieša saskare. Diezgan daudzi no šiem darbiem ir saistīti ar mani, un es par tiem jūtu personīgu atbildību, jo tie ir nākuši manā ceļā, un daži rakstīti tieši man vai veltīti man. Gadu gaitā esmu tos vairākkārt atskaņojis koncertos, bet koncerti ir viendienīšu pieredze – tikko ieskanējusies, tā jau gaist. Pienāk brīdis, kad šādi sakrājušies skaņdarbi sāk mani kolektīvi saukt, prasīdami sev paliekošāku dzīvi.

Šeit nav iekļauts viss, kas varētu būt. Vairāki man rakstīti darbi jau izdoti citos albumos, bet divi ļoti interesanti opusi manās rokās nonāca tikai pēc tam, kad bija beigušās šī albuma ierakstam atvēlētās studijas dienas. Dzīve rit uz priekšu, dzimst arvien jauna mūzika, arī es mainos un kļūstu drosmīgāks. Tāpēc nebrīnīšos, ja pēc kāda laika atkal mani sauks jauna skaņdarbu kolekcija, pieprasīdama paliekošamību. Bet šodien lai šis ir viens bagātīgs fotouzņēmums tiem mūzikas dārgumiem, kas šobrīd elpo un staigā mūsu vidū.

- Reinis Zariņš

LMIC 181