"A pitch-perfect choir, which seems to rise to any occasion; ideal acoustics in St John’s Church, Riga; and two conductors who vie with one another for honours. Another superb set from the Latvian chorus, performing Peteris Vasks’s Songs Of Love, two works by the brilliant riks Ešenvalds – I Write and He Wishes For The Cloths of Heaven (a three-and-a-half minute marvel) – plus work by five other Baltic composers of two generations. The singing by this prolific choir is well up to standard, with no sign that they’re just running through unfamiliar scores. Ensembles are tight and seamless and the layering of voices within the space gives richness to the audio. First-rate at every level."
BRIAN MORTON, www.agoraclassica.com
_____________________________________________________________________________
"Kad redakcijā saņēmu recenzējamos diskus un ieraudzīju, ka PIECUS (gada ceturkšņa laikā!) ieskaņojis Sigvards Kļava, pirmā doma bija, vai tik viņš nav devies mūžībā, jo tādu vaislīgumu apskaustu pat Karajans. Paldies Dievam, meistars ir mūsu vidū radošo spēju zenītā, tomēr, ja vien būtu atbilstoša kategorija, Ginesa rekords tiktu fiksēts. Jaunā programma pilnībā veltīta jaunākai latviešu a cappella mūzikai, un arī albuma nosaukums ir īsteni latvisks savā būtībā. Ja arī kāds naivulis iedomāsies, ka pēc impresijas seko loģiska darbība, tas vilsies, jo latvieši TO, liekas, nespēj attēlot poētiskās skaņās (bet citi?). Tā nu iznākusi filozofiska lirika par pagājušo laiku un pat mūžību. Programmā dominē vecmeistari Einfelde, Vasks, Karlsons, Maskats un arī Selickis, kurš veterānu grupai pievienosies nākamgad. Kadru atjaunināšanai vidējā paaudze: Ešenvalds, Nīmanis un Viļums. Izņemot Vaska ciklu “Mīlas dziesmas”, l. t. piederīgas miniatūras žanram. Ja nu par apjomu, tad Viļuma “Bij’ man viena balta pupa”, ienesot savdabīgu svaigumu kopējā gandrīz svētsvinīgajā atmosfērā, tomēr prasītos pēc īsinājuma, tāpat kā Ešenvalda “Es rakstu” – no teksta loģikas viedokļa viss kārtībā, bet mūzikā, kā to apliecina tūkstoš gadu pieredze, vinnē vienmēr mazāks teksta apjoms ar daudziem atkārtojumiem, jo tad lielāka iespēja, ka klausītājs tekstu spēs uztvert. Visa programma apliecina Mesiāna atziņu: “Nav nedz īsti sakrālas, nedz laicīgas mūzikas. Ir tikai viena no dažādām pusēm skatīta realitāte” (citēts pēc atmiņas). S. Kļavas un viņa kora sniegumā arī šoreiz apbrīnojama sevišķa nianšu bagātība, plašais dinamiskais diapazons un izteiksmīga piano sfēra, kas pieejama vien īsteniem meistariem. Reizē netiek zaudēta kopēja dramaturģiskā virzība. Diez vai citā iztulkojumā tā pārliecinātu “Mīlas dziesmas”, Karlsona un Maskata poētiskās skaņu gleznas. Einfeldes “Vakara impresija” atgādina viņas 90. g.g. stilu, krasi izdaloties kopējā kontekstā, kurā ar savu monodisko ievirzi izcēlās Selicka “Radi manī, Dievs”, kur koris apliecināja tiešām ideālu unisonu un bezgalīgu elpu. Reizē gan šajā, gan citos Radio kora albumos mani pārsteidz dikcija: no gandrīz ideālas līdz tādai, kas izraisa asociācijas ar mutes aparāta aktivitāti pēc stomatologa veiktās anestēzijas. Nākamajā kolekcijā būtu vēlama lielāka emocionālā daudzveidība, piem., erotika vai humors. Varbūt uz to spējīgi ir mūsu jaunieši?"
Ideja ***** Atskaņojums ***** Baudījums *****
Juris Griņevičs, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019
______________________________________________________________________________
"Šis albums, manuprāt, līdz maksimumam ļauj klausītājam satuvināties ar ļoti kvalitatīvu, skaistu un intīmu latviešu kormūziku. Te var sadzirdēt romantikas, modernisma, sarežģītības un naivisma brīnišķīgu kompilāciju, kur katra komponente ne brīdi nepārkāpj citas komponentes tiesības uz izpausmi, drīzāk pat ar savu līdzāspastāvēšanu bagātina galarezultātu. Arī kora sniegums šajā diskā ir krietni produktīvāks, vokāli un emocionāli bagātāks un pat aizkustinošs, ja jāsalīdzina ar Zālīša tvartu. Ir brīži, kad manai ausij izteikti trūkst fleksibilitātes un elastības tieši soprānu skanējumā, īpaši divisi posmos ir vēlme sadzirdēt jauneklīgāku un spirdzinošāku pienesumu. Ļoti patīkami pārsteidza Jēkaba Nīmaņa opuss. Interesanti, ka tieši šajā skaņdarbā paralēli solista Sprechgesang arī kora foniskumā ir izcila artikulācija, kas latviešu koru vidū nebūt nav bieži sastopama parādība. Vaska “Mīlas dziesmas” viennozīmīgi ir viena no Sigvarda Kļavas firmaszīmēm, un, jāteic, ka šis, manuprāt, ir pavisam svaigs un patīkami elpojošs lasījums šim ciklam. Pats priekš sevis īsti nevaru atbildēt uz jautājumu, kādēļ šajā diskā ir Viļuma “Man bij viena turku pupa”, kas, manuprāt. konceptuāli šeit īpaši labi neiederas. Īsteni personīgs prieks, ka te iekļauts manis pasūtinātais Maskata “Liepziedā”, kuram paredzu labu nākotni dziesmusvētku kustībā tuvākajā nākotnē. Varbūt varētu vēlēties piepildītākas vokālās līnijas, iespējams, varētu arī izvairīties no teksta stakato artikulācijas, kas manā ieskatā skaņdarbam dažbrīd piešķir tādu kā vieglprātību. Bet kopumā vēlreiz vēlos pasvītrot, ka šis ieskaņojums, tāpat kā askētiski gaumīgais noformējums, man kā klausītājam radīja baudījumu."
Ideja **** Atskaņojums **** Baudījums *****
Jurģis Cābulis, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019
______________________________________________________________________________
"Latvijas Radio kora albuma “Vakara impresija” nosaukums nāk no Maijas Einfeldes opusa ar Raiņa dzeju, savukārt virkne pārējo te dzirdamo opusu atsauc atmiņā citus kultūras notikumus un robežšķirtnes: Kaspara Putniņa diriģētās Jēkaba Nīmaņa “Krēslas stundas” un Mārtiņa Viļuma “Bij’ man viena balta pupa” – koncertprogrammu “Četri latvju spoku stāsti” un Latvijas simtgades ievadā īstenoto uzvedumu “Gaismas raksti”, Sigvarda Kļavas diriģētās Pētera Vaska “Mīlas dziesmas” – Imanta Ziedoņa 80. jubileju, kas sakrita ar dzejnieka aiziešanu, bet Uģim Brikmanim veltītā Artura Maskata miniatūra “Liepziedā” – komponista jaunrades un Ojāra Vācieša dzejas daudzkārtējo dialogu, bieži vien arī ar Sigvarda Kļavas un Radio kora līdzdalību. Pašā sākumā toties – Jura Karlsona opuss “Gaisma”, kas pirmoreiz izskanēja 2018. gada Dziesmusvētku Garīgās mūzikas koncertā, un tagad ierakstā vēl jo skaidrāk var pārliecināties par šī darba meistarību un satura dziļumu. Par garīgām dimensijām runā arī Vasks un Einfelde, arī Andrejs Selickis skaņdarbā “Radi manī, ak, Dievs” un Ēriks Ešenvalds opusā “Es rakstu”, katrs no sava skatpunkta, katrs ar savu individuālo balsi, un Radio kora dziedājums tam visam piešķir īpašu skaistumu. Mazāk uzrunā otrs Ešenvalda darbs un Nīmaņa veikums, taču īsti vietā ir kontrasts starp Selicka un Maskata tēlu un intonāciju loku, turpretī Viļuma partitūras kosmoloģiskais vēriens un harmoniski tembrālais gleznojums neapšaubāmi bija pelnījis profesionāli veiktu ierakstu."
Ideja ***** Atskaņojums ***** Baudījums ****
Armands Znotiņš, "Mūzikas Saule" Nr. 4 (100)/2019
