LMIC radio

Ivanovs: Vocalises

Izpildītāji

Latvijas Radio koris
Reinis Zariņš - klavieres
Sigvards Kļava - diriģents

Sērija

Latvijas komponisti

Ieraksts

2022

Izdošanas datums

14.10.2022

Skaņdarbi

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Dzimtenes ainava"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Rudens dziesma"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Prelūdija"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Gubu mākoņi"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Zīmējums"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Elēģija"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Ziemas rīts"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Jūsma"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Lietainā dienā"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Varoņu piemiņai"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Migla"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Prelūdija un fūga"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Gājputni"

Jānis Ivanovs

Vokalīze "Cantus Monodicus. Gloria"

Apraksts

LMIC144

Pagājušā gadsimta 60. gados Jānis Ivanovs sacer piecas savas eksperimentālākās un ekspresionistiskākās simfonijas: no Nr. 9. līdz Nr. 13. Te viņš droši pielieto politonalitātes, poliharmonijas, poliskaņkārtas, arī divpadsmittoņu skaņkārtu – visu to, kas tika reabilitēts līdz ar 60. gadu atkusni sabiedrības dzīvē un kultūras procesos. Jo kopš jaunām dienām viņš aizstāvējis komponista tiesības uz novatoriskumu, attīstību. Melodiskās un kontrapunktējošās līnijas šajās simfonijās izceltas ar trompetēm un orķestrī jaunievestajām klavierēm. Un šīs līnijas nereti tiek trauksmaini un pat nervozi pakļautas ritma diktātam. Visai plašus posmus komponists noklāj ar mazo bundziņu tremolo, tā radot fonu, kas līdzinās raupjam audeklam vai rupjam smilšpapīram, uz kura pastozus triepienus ar lielizmēra otām vai špaktelēm klāj 60. gadu glezniecības aktīvākie pārstāvji. Tas ir skarbā stila laiks latviešu mākslā, dzejā, mūzikā, kultūrā, un arī Ivanovs ar savām simfonijām iekļaujas šajā gaisotnē, turklāt atrodas tās avangardā.

Bet 1964. gadā Jānim Ivanovam top arī kas cits. Tā ir neliela a cappella vokalīze jauktajam korim Rudens dziesma. Nepretenciozs korālisks četrbalsu salikums, silts, atbruņojošs melodisms, dziļi elpojošas harmoniskās secības ar paralēlām kvintām kā reliktu no mūžsenas ganu dziesmas...

No kurienes Ivanovam, simfoniķim epiķim un dramatiķim, skarbā stila adeptam, šis radošais sānceļš vai varbūt zemstrāva?

IMANTS ZEMZARIS

Kritika

Ivanovs was a pioneer of the so-called 'harsh style in Latvian music (it perhaps came first through poetry and art) which allowed for experimental use of poly- and atonality, clanking piano parts in the orchestra and even jazz-like percussion. And yet at the same time the composer was also writing some of the small a cappella pieces that would eventually effect a transition to late romantic manner. Autumn Song. sung here with refreshing simplicity, set the standart for a whole range of unaccompanied pieces, which seemed to bypass the more ideological orchestral work and reflect folk wisdom and everyday concerns. For those of us who find the middle symphonies the most exciting of this works this might secm like middleweight Ivanovs; they're attractively done, but too obviously transitional for greatness.

★★★
BRIAN MORTON

Choir&Organ magazine